Autore īpašu uzmanību velta mainīgajai starptautiskajai situācijai ap Kremli. Lai gan Trampa otrā termiņa sākumā Maskava vēl cerēja panākt labvēlīgu vienošanos ar ASV Ukrainas jautājumā, tagad šīs cerības faktiski ir zudušas.
Viņa arī uzsver, ka Ukraina arvien vairāk ieved karu Krievijas teritorijā, veicot bezpilota lidaparātu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām un citiem mērķiem aiz Krievijas robežām. Pēc ekspertes domām, tieši tas rada īpašas bažas Kremlim.
Rakstā norādīts, ka Krievijas varas iestādes arvien biežāk raksturo Eiropu kā Ukrainas “aizmuguri”. Autore norāda, ka Krievijas Aizsardzības ministrija pat publicēja 21 Eiropas dronu ražotāja sarakstu, kas it kā varētu būt potenciāli triecienu mērķi.
Note uzskata, ka Kremlis var secināt, ka tikai tieša konflikta paplašināšanās Eiropā var satricināt atbalstu Ukrainai. Tas ir ne tikai psiholoģisks efekts, bet arī mēģinājums piespiest Eiropas valstis novirzīt savus resursus pašaizsardzībai.
“Krievija varētu cerēt, ka šāda horizontāla eskalācija tik ļoti šokēs eiropiešus, ka atbalsts Ukrainai tiks pārtraukts – vai nu tāpēc, ka materiālie resursi būs nepieciešami citur, vai tāpēc, ka nepieciešamais politiskais atbalsts izzudīs, vai arī abas lietas kopā. Lai panāktu šo efektu, Krievijas vienīgā iespēja ir tieši saasināt konfliktu Eiropas iekšienē,” teikts autores viedokļa rakstā.
Vienlaikus eksperte uzskata, ka tikai Eiropas valstu vienotības demonstrēšana un skaidrs signāls par potenciālās eskalācijas augstajām izmaksām var atturēt Kremli. Viņa uzskata, ka Krievijas šaubas par Rietumu spēju rīkoties kopīgi varētu kļūt par galveno riska faktoru turpmākajos gados.