Ja aizsardzības sistēmas nespēs pilnībā novirzīt vai pārvērst masīvu kosmosa objektu putekļos, no daļēji iznīcināta asteroīda pāri palikušās atlūzas joprojām varētu apdraudēt cilvēci. Sekas varētu būt biedējošas vēja brāzmas, kas aizpūš cilvēkus un iznīcina mežus; triecienviļņi, kas saspiež iekšējos orgānus; un karstuma viļņi, kas iznīcina veselas populācijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi pietiekami agri atklāt nāvējošus asteroīdus, lai mums pietiktu laika tos apturēt.
NASA ir izstrādājusi bezmaksas programmatūru, kas palīdz agrīni atklāt asteroīdus. Japānas kosmosa aģentūra nosūtīja savu zondi “Hayabusa2” izpētīt asteroīdu Ryugu, taču šīs misijas mērķis bija savākt paraugus analīzei, nevis mācīties, kā to varētu sašķaidīt sīkās drumslās.
Tomēr jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem ASV Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvas ietvaros ir mēģināts uzbūvēt kosmosā bāzētus lāzerus, kas spētu iznīcināt pat komētas. Ja asteroīda atklāšana izdodas, bet novirzīšana ne, pēdējais glābšanas salmiņš būtu tā saucamā “šautenes” aizsardzība. Dažas stundas pirms sadursmes asteroīda virzienā tiktu izšauti 100 kilogramu smagi tērauda stieņi, kas sadalītu kosmosa akmeni – piemēram, Apofisu, kas 2029. gadā bīstami tuvosies Zemei – neskaitāmos meteorītos, kuri ideālā gadījumā sadegtu Zemes atmosfērā.