Situācijas apraksts
Pēc tam, kad Ministru prezidente Evika Siliņa 14. maijā paziņoja par savu lēmumu atkāpties no amata, 15. maijā politiskais spēks “Progresīvie” kā pirmie uzsāka konsultācijas pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča par jaunas valdības izveidi. Kā informē portāls jauns.lv, “Progresīvie” ir pauduši, ka viņi nevēlas redzēt Eviku Siliņu un zemkopības ministru Armandu Krauzi jaunajā valdībā, uzsverot nepieciešamību pēc jauna politiskā kursa un rīcībspējīgas valdības.
Siliņas demisija sekoja pēc ilgstošām koalīcijas nesaskaņām, īpaši pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atstādināšanas, ko izraisīja drošības incidenti Latgalē. “Progresīvie” norādījuši, ka sarunas ar Siliņu nav sniegušas apmierinošas atbildes, un valdība faktiski ir zaudējusi rīcībspēju. Partija uzsver, ka Latvijai nepieciešama drošības sajūta, nevis politiski ķīviņi.
Valsts prezidenta rīcība un politiskās konsultācijas
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzklausīja “Progresīvo” nostāju un turpināja konsultācijas ar citām Saeimas frakcijām, lai izvērtētu pašreizējo politisko situāciju un iespējamos risinājumus tās stabilizēšanai. Prezidenta kancelejas informācija liecina, ka Rinkēvičs 15. maijā tikās ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, tostarp “Jaunās vienotības”, Zaļo un Zemnieku savienības, “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības.
Politiskās konsultācijas notiek laikā, kad līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir atlikuši aptuveni pieci mēneši. Bijusī Valsts prezidente jurists Egils Levits uzsver, ka šī ir “Valsts prezidenta stunda”, jo viņam būs izšķiroša loma sarežģītās politiskās situācijas risināšanā. Viņš norādījis, ka “Jaunajai Vienotībai” ir atslēgas pozīcija šī procesa virzībā.
Iemesli valdības krīzei un “Progresīvo” nostāja
Galvenie iemesli valdības krīzei, kas noveda pie Siliņas demisijas, saistās ar politiskajām domstarpībām koalīcijā, īpaši attiecībā uz drošības politiku un aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atstādināšanu. “Progresīvie” savā paziņojumā uzsvēra, ka nevēlas atbalstīt valdību, kurā ir nespēja nodrošināt valsts drošību un rīcībspēju. Viņu nostāja ir skaidra – nepieciešama jauna valdība ar citu politisko virzienu.
Partija norāda, ka tā bija uzņēmusies atbildību pieņemt smagus lēmumus valsts drošības stiprināšanai, un Sprūda atstādināšana bija nepieciešama, jo “solījumi netiek pildīti”. Siliņa kritizēja “Progresīvos”, ka tie tā vietā, lai strādātu pie drošības stiprināšanas, izvēlējās “politisku atkāpšanos”.
Nākamie soļi un potenciālās valdības aprises
Pēc konsultācijām ar Valsts prezidentu, politiskās partijas meklē iespējas izveidot jaunu koalīciju. Lai gan “Progresīvie” ir pauduši, ka nevēlas redzēt Siliņu un Krauzi jaunajā valdībā, viņi ir gatavi strādāt arī opozīcijā, ja netiks iesaistīti koalīcijas veidošanā. Citi politiskie spēki, piemēram, “Apvienotais saraksts”, jau ir paziņojuši par gatavību uzņemties jaunas valdības veidošanu.
Situācija ir sarežģīta, jo līdz Saeimas vēlēšanām ir palikuši tikai daži mēneši. Valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz jauna Ministru kabineta apstiprināšanai. Armands Krauze, kurš bija zemkopības ministrs Siliņas valdībā, ir arī bijis izvirzīts kā potenciāls kandidāts zemkopības ministra amatam agrāk. Taču viņa politiskā nākotne ir neskaidra, īpaši pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības saistībā ar viņu.