Pērn maratonam bija reģistrēti 40 122 skrējēji.
Skriešanas svētkus sestdien atklāja Bērnu diena ar 9433 mazo skrējēju dalību. Savukārt Latvijas čempionātam jūdzē jeb DPD jūdzes skrējienam, kurā Artūram Niklāvam Medvedam vīriešu konkurencē izdevās uzstādīt jaunu Latvijas rekordu, sestdienas rītā bija reģistrējušies 6780 dalībnieki.
Savukārt svētdien skriešanas svētki turpināsies ar garajām distancēm – pusmaratonu, kuram reģistrējies rekordliels skaits – 7142 skrējēju, kā arī maratonu, kurš pirmoreiz pulcēs 3569 skrējējus. Šogad pirmo reizi notiekošajās “Signet Bankas” stafetēs, kurās dalībnieki divatā vai četratā pieveiks pusmaratonu un maratonu, kopā startēs 223 komandas.
Dienas otrajā pusē, plkst. 12.30, desmit kilometru distancē plānojuši doties 8022 dalībnieku, bet Baltijas lielāko skriešanas notikumu ar startiem plkst. 14.30 un 15.30 noslēgs masveidīgākā sešu kilometru (5,7 km) distance ar 11 538 skrējējiem, kuri, tieši tāpat kā garāko distanču dalībnieki, savu distanci mēros garām Brīvības piemineklim.
Kā uzsver maratona rīkotāji, tas šajā nedēļas nogalē uzņem arī ievērojamu ārvalstu dalībnieku skaitu – 6593 skrējējus no 116 valstīm jeb par 10% vairāk nekā 2025. gadā. Saskaņā ar organizatoru aptauju datiem, katram no ārvalstu dalībniekiem braucienā uz Rīgu pievienojas vidēji 1,3 līdz 1,7 līdzbraucēji, tādējādi, kopējais ārvalstnieku dalībnieku un viesu skaits, kas Rīgā ierodas maratona nedēļas nogalē, šogad lēšams ap 16 000 līdz 17 000.
Starp ārvalstīm visplašāk pārstāvētā ir Lielbritānija ar 816 skrējējiem, Somija – 668, Lietuva – 618, Igaunija – 602, Vācija – 522, Spānija – 284, Francija – 252, Itālija – 246, Polija – 241, Zviedrija – 208, Dānija – 182, ASV – 168, Īrija – 154, Kanāda – 150 un Ukraina ar 135 skrējējiem.
Maratons Rīgā notiek kopš 1991. gada.