Maijā izceļam kristīgās un garīgās vērtības, kas jau izsenis tiek nodotas no paaudzes paaudzē. “Dzīduošona pi krysta tei ir maja tradiceja, kod vītejī dzeivuotuoji saīt pi tyvuoka krysta i dzīd Dīvmuotis gūdam,” būt klāt Franča Trasuna muzeja “Kolnasāta” ābeļdārzā pie krusta, un piedzīvot šo Latgalei tik raksturīgo tradīciju, aicina muzeja direktore Inta Deksne. “Kuru dienu plkst.14.30, kuru 15.00 un tā pilnīgi visu mēnesi. Parasti šie dziedājumi notiek bez priesteru klātbūtnes, kad vienkārši tauta nāk un lūdzās un šobrīd tas ir ļoti, ļoti svarīgi.”

Un kad skaistākās dziesmas Dievmātei izdziedātas, ir vērts ielūkoties arī Latvijā vienīgajā priesterim veltītajā muzejā, kas ierīkots viņa dzimtajās mājās: “Ir iespēja apmeklātājiem redzēt memoriālo māju, kur izvietota ekspozīcija, kas vēsta par Fr.Trasuna dzīvi un darbu, par viņa veikumu Latgales un Latvijas labā. Klētiņā mums ir ekspozīcija “Pasaule mazā cilvēkbērna acīm”, jo Franča pasaules uzskats veidojās skatoties, ko dara viņa vecāki, viņš bija zemnieku bērns, kas piedar pie pirmās latgaliešu inteliģences, kuri ieguva izglītību.” Te apskatāmas arī laikmetīgās izstādes, un Inta aicina vienkārši būt: “Kaut vai paviesoties “Kolnasātas” pagalmā, jo aura te ir fantastiska,  te var smelties spēku!”

 

Ne vien Latgales spēku ir iespēja smelties arī Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, kur šobrīd apskatāma kolekcionāra un Latgales patriota Jāņa Žugova veidota izstāde “Jōņa Žugova Latgolys stōsts”, turpina autors: “Kotram bārnam ir juokruoj, juosaudzej sovys dzymtys viesture.” Žugovs izstādē izstāsta gan savas dzimtas stāstu, kas cieši savijies ar Rēzeknes pilsētu, gan parāda apmeklētājiem ļoti retus un izcilus priekšmetus no 20. gs. 20.–30. gadu Latvijas profesionālo mākslinieku darbu kolekcijām. Izstādē redzamas vecmeistaru gleznas, skulptūras, senas grāmatas un dokumenti latgaliešu valodā. “Augstākās raudzes latviešu porcelāna sasniegumi. Interesanta vāze veltīta Ulmaņa nākšanai pie varas, pirmajai latviešu kinofilmai “Lāčplēsis” veltīta vāze, uz kuras attēloti galveno lomu atveidotāji. Nevienā Latvijas muzejā šādas vāzes nebūs! Iztādē ir arī tādi retāk sastopami darbi, kā, piemēram, Emma Baltmanis. Ir interesants Kronenbrega zīmējums ar Ludzu pirms ugunsgrēka.”

Un vēl sestdien, Baznīcu nakts ietvaros, aicinām atklāt Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskās baznīcas gadsimtiem glabāto kultūras mantojumu un garīgās vērtības: “un tad, ja jūs pilsētā izdzirdēsiet plkst.12, 18 un 22 zvanu skaņas, tad ziniet, ka baznīca jūs gaida un aicina uz šo brīnišķīgo brīdi pabūt mums visiem kopā,” Draudzes priekšniece Solvita Justele uzver, ka dievnams Rēzeknē, Raiņa ielā 4, būs plaši atvērts viesiem – ekskursijām, vēsturiskā mantojuma apskatei, klusām pārdomām un muzikālam baudījumam Rēzeknes Oranža kora dalībnieces Sintija Velmes un draugu izpildījumā: “Baudot šo skaisto koncertu plkst.20, kas iesildīs jūsu sirdis šim īpašajam vakara notikumam, kad deviņos vakarā mēs savienosimies vienotā Tēvreizēun Latvijas valsts himnā un tuvināsimies  Baznīcu nakts tēmai, kur apustuļa Pāvila vārdos teikts: “Pats miera Dievs lai dod jums mieru visur un visā!” (2Tes 3:16). Un būs īpaša iespēja izbaudīt šo putna lidojuma vērojumu no baznīcas torņa augšas.” Un noslēgumā Solvita iedrošina: “Un atcerieties, ka šajā dienā jūs neko baznīcā nepareizi neizdarīsiet!”


 

Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.