ASV brīdina par Krievijas spēku pārvirzīšanu
ASV valsts sekretāra vietnieka palīgs Eiropas un Eirāzijas jautājumos Kristofers Smits ir izteicis brīdinājumu, ka Krievija, visticamāk, pēc Ukrainas kara beigām savus spēkus pārvirzīs uz NATO austrumu flangu. Tas varētu radīt pastiprinātu militāru un hibrīdu spiedienu no Maskavas puses Baltijas valstīm tuvākajos gados. Kā informē portāls jauns.lv, Smits uzrunājis ASV kongresmeņus, norādot, ka šobrīd aptuveni 90% Krievijas kaujas spēju ir iesaistīti karā Ukrainā, taču Maskava vēlēsies pārvirzīt savus spēkus un meklēt iespējas demonstrēt savu ietekmi, kā arī radīt problēmas NATO.
Baltijas reģions – īpaši akūta problēma
Smits uzsvēris, ka šī situācija ir īpaši akūta tieši Baltijas reģionā, kurā ietilpst Igaunija, Latvija un Lietuva. Lai gan ASV amatpersonas jau gadiem brīdinājušas par Krievijas radītajiem draudiem NATO austrumu flangam, nesenā Pārstāvju palātas Ārlietu apakškomitejas sēde demonstrējusi pieaugošās bažas Vašingtonā un starp NATO sabiedrotajiem. Bažas kļūst vēl lielākas, ja tiek panākta vienošanās par kara izbeigšanu Ukrainā. Lietuvas izlūkdienesti prognozē, ka gadījumā, ja Ukrainā tiks pārtraukta karadarbība, Krievija varētu būt gatava ierobežotam militāram konfliktam Baltijas reģionā jau trīs līdz piecu gadu laikā.
Krievijas stratēģiskās darbības un NATO atbilde
ASV amatpersonas jau iepriekš ir brīdinājušas par Krievijas hibrīduzbrukumiem, sabotāžas operācijām un citām agresīvām taktikām, kas vērstas pret Baltijas valstīm. Krievija ir palielinājusi savu militāro klātbūtni pie NATO austrumu flanga, tostarp pie Baltijas valstu robežām. Analītiķi norāda, ka Krievijas militārais budžets 2024. gadā sasniedza 115 miljardus eiro, kas liecina par centieniem paplašināt operācijas un papildināt kara Ukrainā iztērēto arsenālu. NATO, reaģējot uz Krievijas uzvedību, ir palielinājusi savu militāro klātbūtni gar austrumu flangu, izvietojot astoņas daudznacionālās kaujas grupas. Lietuva ir izstrādājusi četrus iespējamus Krievijas uzbrukuma scenārijus Baltijas valstīm, no kuriem visbīstamākais ir pēkšņs iebrukums ar masīvu gaisa triecienu.
Baltijas valstu nozīme un ASV atbalsts
Smits ir uzsvēris, ka Baltijas valstis ir starp uzticamākajām NATO un ASV sabiedrotajām Eiropā, konsekventi atbalstot Vašingtonu jautājumos par NATO izdevumiem, enerģētisko drošību un palīdzību Ukrainai. ASV attiecības ar Baltijas valstīm ir spēcīgas un stratēģiski vitāli svarīgas. Latvijas un Lietuvas pārstāvji ir pauduši vēlmi palielināt ASV militāro klātbūtni reģionā, lai stiprinātu atturēšanu pret Krieviju. ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja nesen atbalstīja likumprojektu, kas paredz sagatavot oficiālu ziņojumu par draudiem Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, novērtējot gan militāros, gan kiber un hibrīddraudius. Pentagons arī gatavo jaunus militāros plānus kaujām ar Krieviju Baltijas valstīs.