JV nosaka savas “sarkanās līnijas” valdības veidošanā
Partiju apvienība “Jaunā Vienotība” (JV) ir skaidri definējusi savas galvenās prioritātes un “sarkanās līnijas” turpmākajās sarunās par jaunas koalīcijas veidošanu. Kā informē portāls jauns.lv, JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics uzsvēris, ka būtiskākie jautājumi, pie kuriem partija stingri turēsies, ir cilvēktiesību un drošības sfēras. Šie principi ir neatņemama daļa no JV politiskās platformas, un partija neplāno no tiem atkāpties, neatkarīgi no iespējamās koalīcijas sastāva. Jurēvics ir norādījis, ka nepieciešama skaidra pārliecība, ka neatkarīgi no koalīcijas partneriem, cilvēktiesību standarti tiks saglabāti.
Gatavība dialogam un gaidāmais priekšlikums
JV ir gatava uzsākt konstruktīvu dialogu ar Ministru prezidenta amatam izvirzīto kandidātu Andri Kulbergu no “Apvienotā saraksta”. Partija sagaida no Kulberga skaidru redzējumu par viņa prioritātēm un darāmajiem darbiem, kā arī priekšlikumus cieņpilnai sadarbībai koalīcijā. Lai gan sarunas par valdības veidošanu ir jaunākajā posmā, JV ir norādījusi, ka pagaidām nekādi konkrēti tikšanās datumi vēl nav noteikti. Jurēvics ir uzsvēris, ka JV nav nekādu iebildumu pret atbildības uzņemšanos un darbu, jo partija ir lielākā Saeimas frakcija un strādā saliedēti. Tomēr galīgo lēmumu par piedalīšanos koalīcijā un tās sastāvu JV pieņems tikai pēc konsultācijām ar savu frakciju un partijas valdi.
Drošība un cilvēktiesības – centrālais akcents
Edmunds Jurēvics īpaši uzsvēra, ka JV prioritāte sarunās būs iekšējā un ārējā drošība, kā arī cilvēktiesību jautājumi. Šobrīd tiek domāts par tādiem aspektiem kā Stambulas konvencija un partnerības regulējums, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu Latvijas eiropeisko vērtību kursu. “Nekādā veidā nevar atkāpties no Eiropas vērtību kursa,” uzsvēra politiķis. Jurēvics arī akcentēja, ka līdztekus sarunām par jauno valdību ir ļoti svarīgi panākt, ka Saeimā notiek partiju koordinācija, lai novērstu Latvijai vidējā un ilgtermiņā nelabvērīgu un populistisku lēmumu pieņemšanu. JV jau ir veikuši sākotnējas konsultācijas ar līdzšinējiem koalīcijas partneriem – Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju “Progresīvie”.
Izslēgtās partijas un potenciālie koalīcijas partneri
JV skaidri paudusi, ka pašlaik noraida sadarbību ar partijām “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei!”. Runāt par konkrētu ministru portfeļu sadalījumu un citiem koalīcijas partneriem pašlaik esot pāragri. Lai gan “Jaunā Vienotība” ir lielākā frakcija Saeimā, partija atzīst, ka lēmums par jaunas valdības veidošanu tiks pieņemts, pamatojoties uz visu frakcijas locekļu un partijas valdes kopējo nostāju. Tas nozīmē, ka svarīgas ir visas balsis un diskusijas partijas iekšienē, lai nodrošinātu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu.
Politiskā ainava un valdības krīzes konteksts
Situācija Latvijas politikā ir dinamiska, jo premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) ir iesniegusi demisijas paziņojumu, tādējādi visa valdība turpinās darbu kā tehniskā jeb pagaidu valdība līdz jauna Ministru kabineta apstiprināšanai. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir sācis politiskās konsultācijas ar visām Saeimas frakcijām, lai meklētu risinājumus pašreizējās krīzes apstākļos. Dažas partijas, piemēram, Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un ZZS, jau ir konceptuāli vienojušās par sadarbību jaunas valdības veidošanā, taču šīm trīs frakcijām kopā nav vairākuma Saeimā. Tas norāda uz nepieciešamību veidot plašāku koalīciju vai meklēt citus risinājumus, piemēram, mazākuma valdību. Politologu vērtējumā, valdības veidošana līdz Saeimas vēlēšanām var izrādīties sarežģīta, taču prezidents paudis pārliecību, ka rīcībspējīgas valdības izveide ir iespējama.