Pudāns paskaidro, ka tobrīd situācija no NBS puses nebija mainījusies. Dežurants joprojām nebija saņēmis no dienestiem apstiprinātu informāciju, ka kaut kas ir nokritis. Dežurants balstās uz informāciju, ko viņam dod gaisa telpas novērošana vai izlūkošanas sensori, kuriem tajā brīdī nebija informācijas, ka robeža ir šķērsota, uzsver NBS komandieris.
Nākamās 20 minūtes dienesti nesazinājās. VUGD apbraukāja vietas, par kurām ziņoja cilvēki, taču sprādziena vietu neatrada.
Dažas minūtes pēc plkst. 4 VUGD saņēma instrukciju no armijas, ka par droniem jābrīdina cilvēki Balvu un Ludzas novadā, un šo paziņojumu trīs minūtes vēlāk izsūtīja. Pēc VUGD priekšnieka teiktā glābējiem jauna informācija tobrīd nebija.
Bija tikai e-pasts un zvans ar norādi aktivizēt šūnapraidi, kas uzreiz izpildīts.
NBS komandieris skaidro, ka šis armijas dežuranta lēmums bija balstīts tajā, ka izlūkošanas sensors tuvāk valsts robežām jau redzēja iespējamos apdraudējumus, tātad nākamos dronus, kuri, iespējams, pat nešķērsoja robežu. “Tas bija viņa pamats. Ja jūs skatāties hronoloģiju, tajā laikā par nokritušu dronu arī Rēzeknē mums šeit informācijas nebija, arī VUGD un Valsts policija tajā brīdī tikai pārbaudīja ziņojumus,” atklāj Pudāns.
Visticamāk, ap to laiku vēl viens drons ir šķērsojis Latvijas robežu. NBS atzīst, ka radaros to neredzēja. Tomēr dronu pamanīja NATO gaisa patruļvienības piloti. Kā atzīmē raidījums, NBS to uzzinās vēlāk, jo informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem nenotiek uzreiz. Savukārt lēmumu par tā notriekšanu patrulētāji pieņem neatkarīgi no Latvijas armijas.
Pudāns skaidro, ka mērķēta un droša trieciena veikšanai neizpildījās visi kritēriji. Viņš atklāj, ka par to ir runāts arī ar augstākajiem NATO komandieriem. Proti, “pārskatīt, vai mēs to arī varam samazināt, saprotot, ka tas palielina riskus, bet mēs kā uzņemošā valsts vai tā, kas uzņemas, esam izteikuši gatavību (..) uzņemties šos riskus”.
Plkst. 4.18 tajā pašā naftas bāzē, kur trāpīja pirmais, ietriecās arī otrais drons. To pamanīja ne tikai iedzīvotāji, bet arī ugunsdzēsēji, kas joprojām meklēja pirmā sprādziena vietu.
Lokācijas atrašanai vajadzēja vēl 15 minūtes. Glābēji naftas produktu uzglabāšanas objektā ieradās ap plkst. 4.32, pēcāk arī policija, mediķi un NBS.
Paralēli iedzīvotāji ziņoja par droniem debesīs Ludzas apkārtnē, un bruņotie spēki radaros atkal fiksēja aizdomīgu kustību, tāpēc plkst. 4.40 glābēji saņēma instrukciju brīdināt cilvēkus arī Rēzeknē. Trīs minūtes vēlāk ziņu izsūtīja. Savukārt trīs ar pusi stundas vēlāk apdraudējums beidzās.
NBS komandieris Pudāns atzīst, ka kļūdas bija. Armija tagad labošot algoritmus un pārvērtēs, kur uzstādīti radari un sensori.
Raidījums noskaidrojis, ka tonakt Latvijas gaisa telpā ielidojušo trešo dronu sabiedrotie pavadīja ārā no Latvijas.
Apkopojot informāciju par notikušo, bruņotie spēki secinājuši, ka kaut kādus datus gaisa novērošanas sistēmas tomēr ir piefiksējušas. Tagad vērtē, vai 7. maija naktī tie tiešām neuzrādījās vai operators tos nenolasīja.
Drona kritiena vieta Rēzeknē
Naftas produktu uzglabāšanas objekta teritorija Komunālajā ielā Rēzeknē, kur nokritis 7. maija rītā nokrita drons.
Naftas produktu uzglabāšanas objekta teritorija Komunālajā ielā Rēzeknē, kur nokritis drons.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.