Somijas laikraksts “Italehti” vēsta, ka Krievija cenšas izmantot mākslīgajā intelektā balstītas sistēmas un elektronisko karadarbību, lai novirzītu dronus uz Somijas un Baltijas valstu teritoriju.
Apzināti novirza dronus uz kaimiņvalstīm
Par to laikrakstam ziņojuši NATO avoti, kuri, pateicoties izlūkdienestu informācijai, ir informēti par Krievijas bruņoto spēku aktivitātēm.
NATO avoti ziņo, ka Krievijas bruņotie spēki cenšas novirzīt uz Somiju, Igauniju un Latviju Ukrainas bezpilota lidaparātus, kuri paredzēti triecieniem pa enerģētikas objektiem un militārajām bāzēm Krievijā.
Saskaņā ar avotu sacīto – Krievijas mērķis vairs nav vienkārši atvairīt Ukrainas bezpilota lidaparātus, bet arī mēģināt tos ievirzīt Somijas, Igaunijas un Latvijas teritorijā,
tādējādi radot ārkārtas situācijas un iespējamus zaudējumus NATO valstīm austrumu flangā.
Zelenskis: Triecieni Maskavai ir taisnīga atbilde
Bet pēc masīvā Ukrainas dronu uzbrukuma Maskavas apgabalam, kurā bojātas dzīvojamās ēkas un vismaz trīs cilvēki ir gājuši bojā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to nosaucis par pilnīgi taisnīgu atbildi uz Krievijas veiktajiem triecieniem Ukrainas pilsētām.
Pēc prezidente domām, Ukrainas tālas darbības spējas būtiski maina situāciju un kopējo globālo uztveri par Krievijas karu. Zelenskis arī komentējis situāciju frontē, kur esot manāma aktivitātes līdzsvara maiņa.
Proti, rādītāji liecina, ka Ukrainas aktīvās operācijas dienā pārsniedz Krievijas operācijas, kas esot ļoti nozīmīgs rezultāts.
Kremlis gatavs atsākt dialogu ar Briseli
Pēc uzbrukuma Krievijas galvaspilsētai Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskava varētu atsākt dialogu ar Briseli. Peskovs sacīja, ka Kremlis ir ieinteresēts atjaunot komunikāciju, un pauda cerību, ka galu galā izveidosies tā sauktā praktiskā pieeja.
Peskova komentāri izskan laikā, kad Eiropas Savienības (ES) amatpersonas turpina apspriest iespējamās sarunas ar Maskavu, jo pieaug nenoteiktība par ASV centieniem izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.
Eiropas lomu sarunās Zelenskis nedēļas nogalē apspriedis ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu.
Zelenskis uzskata, ka Eiropai sarunās jāiesaistās un ir vērts noteikt, kas pārstāvēs Eiropu.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda draudēja dažās dienās ieņemt Kijivu, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau vairākus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.
Lai arī pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā starp Ukrainu, Krieviju un ASV vairākkārt notikušas sarunas par mieru Ukrainā, līdz šim tās nav nesušas konkrētus rezultātus.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu