Un vai bukletus noraidījāt?
Pieņemam mēs jau visu, un tad šķirojam. Beigās mēs izrunājām, apskatījāmies ar pāris cilvēkiem, un tos sagriezām un izmetām — tas bija mūsu gala lēmums.
EX LIBRIS Foto: Olesja Garjutkina
Kā Rīgas kopiena, tavuprāt, var palīdzēt noturēt šo telpu?
Atnāciet ciemos un pavadiet laiku! Pasakiet saviem apkārtējiem cilvēkiem un iztīriet savus grāmatu plauktus. Tas palīdzēs mājās justies mierīgāk — ar mazāk mantām, mazāk tīrīt — un jūs varēsiet iemainīt pret jaunām grāmatām, atrast kaut ko jaunu, interesantu. Un… atnāciet uz kādu pasākumu! Tas ļaus atgūties no ikdienas lietām un doties tālāk dzīvē ar svaigāku skatījumu.
Iedomāsimies, ka es pie jums ieeju un saku: “Dodiet trīs zelta ieteikumus.” Kas būtu tā viena obligāti izlasāmā, tā viena, kas trāpa mūsu laikmeta nervā, un tā viena, ko paņemt vieglam, mierīgam vakaram?
Man liekas, nav nevienas grāmatas, kas visiem obligāti būtu jāizlasa, — katrs lai lasa, ko vēlas. Bet, ja man tā jautā, es ieteiktu vārdnīcu. Tā palīdz — varbūt pat atklāsi, kā pareizi rakstīt kādus vārdiņus.
Grāmata, kas raksturo 21. gadsimtu? Hmmm… tas ir ļoti, ļoti pamatīgs uzdevums vienai grāmatai (smejas). Es teiktu tā: izlasiet kaut ko no Stīvena Hokinga! Piemēram, “A Brief History of Time” — laikam viņa populārākā. Man šķiet, ka labākās aktualitātes ir zinātniskas — tās ir diezgan timeless visos gadsimtos. Sociāli-kulturāli? Hmmm. Marks Fišers, “Capitalist Realism: Is There No Alternative?” — jā, tas, man liekas, ir pats aktuālākais. Un kaut kas labs, dzīvespriecīgs… Ieteiktu izlasīt Muminus “Komēta nāk”. Tas ir kulturāli tapis tepat kaimiņos — Somijā; Tūve Jansone ir fenomenāla māksliniece, un šī grāmata tiešām ļauj labāk gulēt naktīs.