Latvijas Nacionālajā teātrī atdzīvojas divi spilgti mākslas stāsti: Ulda Stabulnieka mūzika un Janas Egles proza
Latvijas Nacionālais teātris oktobra vidū priecē skatītājus ar diviem jauniestudējumiem, kas aizvadījuši pirmizrādes īsi pirms gaidāmajām brīvdienām. Viens ir emocionāls veltījums izcilā latviešu komponista Ulda Stabulnieka 80. jubilejai, bet otrs – aizraujoša dramaturģiska interpretācija pēc latviešu rakstnieces Janas Egles stāstu krājumiem.
Veltījums leģendārajam Uldim Stabulniekam
Par godu komponista Ulda Stabulnieka 80. dzimšanas dienai, Latvijas Nacionālā teātra Lielajā skatuvē 8. oktobrī notika pirmizrāde koncertiestudējumam “Dievišķās nejaušības”. Šis iestudējums ir ne tikai muzikāls atskats uz Stabulnieka daudzpusīgo daiļradi, bet arī sirsnīgs un dziļš ceļojums, kas aizskar skatītāju sirdis ar savu emocionālo bagātību un sirsnību.
Režisore Marija Bērziņa, kura Stabulnieku atceras kā ģimenes draugu, radījusi izrādi, kas atklāj visas komponista rakstura šķautnes – ne tikai patriotisko pacilātību, kas īpaši izskanējusi Atmodas laikā, bet arī dziļu nostalgiju un dzirkstošu šarmu. Koncertiestudējums īpaši izceļ Ulda Stabulnieka teātra mūzikas šedevrus, kuri vienmēr bijuši laikmetīgi un rūpīgi izstrādāti. Jāatzīmē, ka tieši Nacionālajam teātrim komponists sarakstījis nozīmīgu daļu savas teātra mūzikas, un viņa 50. dzimšanas dienas koncerts arī norisinājās uz šīs skatuves, ko vēlāk vainagojusi Lielā mūzikas balva.
“Dievišķās nejaušības” nav tikai koncerts, bet gan pilnvērtīgs mākslas darbs, kurā apvienota mūzika, dzeja un privātu vēstuļu fragmenti. Šis iestudējums piedāvā unikālu iespēju iepazīt Uldi Stabulnieku ne tikai kā patriotisko dziesmu autoru, bet arī kā daudzpusīgu talantu, kura mūzika aptver plašu žanru gammu. Izcilā dzejas izvēle un aktieru spēja “nodziedāt dzejoli” padara katru skaņdarbu par krāšņu un dramaturģiski noslēgtu stāstu. Scenogrāfija un gaismu dizains rada unikālu atmosfēru, kas piesātināta ar vieglumu un siltumu, aizvedot skatītājus ceļojumā uz senu pagātni.
Janas Egles stāsti uz skatuves
Nākamajā vakarā pēc Stabulniekam veltītā iestudējuma, 9. oktobrī, Nacionālā teātra Aktieru zālē notika pirmizrāde izrādei “Egles stāsti”, kas tapusi pēc latviešu rakstnieces Janas Egles stāstu krājumiem. Režisore un dramatizējuma autore Ināra Slucka ar savam rokrakstam raksturīgo vērīgo iedziļināšanos sensitīvās tēmās ir radījusi skaudru dzīvesstāstu momentuzņēmumu mozaīku.
Izrāde “Egles stāsti” balstīta uz Janas Egles darbiem no krājumiem “Svešie jeb Miļeņkij ti moi” (2018), “Dzimšanas diena” (2020) un “Latvju pacients” (2023). Tie nav tikai stāsti par vienkāršām dzīvēm, bet gan par mums pašiem, par vistuvākajiem cilvēkiem, kuri reizēm kļūst sveši, un par mūsu spēju pārtrūkušās saites sasiet no jauna. Darbi atklāj dzīves stāstus, mirkļu uzplaiksnījumus un sapņus – reizēm skarbus un smeldzes pilnus, tomēr vienmēr dziļi cilvēciskus un piepildītus ar gaišumu, smiekliem un mīlestību.
Rakstniece Jana Egle pati par iestudējumu atzīst, ka izvēlēti ne gluži gaišākie stāsti no viņas grāmatām, jo katrā no tiem ir dziļa sāpe un grūti atbildams jautājums. “Tagad izrāde runā ar mani,” par procesu izsakās Egle, piebilstot, ka nav viegli atgriezties pie uzrakstītā un atkal saskarties ar jautājumiem, uz kuriem joprojām nav atbilžu. Tomēr viņa atzīst, ka ir ļoti interesanti redzēt, kā režisore iedzīvinājusi stāstus uz skatuves, izvēloties svarīgāko un liekot savus uzsvarus, kas ir “ar adatu tieši nerva galā”.
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane spēles laukumu iekārtojusi askētiski, radot telpu, kurā saplūst vārdos izteiktais un noklusētais, redzamais un apslēptais, sapņi un vīzijas. Baltu pūku paklājs uz skatuves grīdas liek minēt, vai notiekošais risinās realitātē vai kādā iedomu starptelpā.
Abas pirmizrādes oktobrī piedāvā skatītājiem bagātīgu un daudzveidīgu teātra pieredzi, godinot latviešu kultūras mantojumu un atklājot mūsdienu latviešu literatūras dziļumu.