“Rīcība gaisa apdraudējuma gadījumā atšķiras no ēkas evakuācijas trauksmes. Nav jāatstāj ēka, ja vien par to nav atsevišķu atbildīgo dienestu norādījumu vai pašā ēkā nav radies tiešs apdraudējums, piemēram, ugunsgrēks, ēkas bojājumi, sprādziena risks vai citi apstākļi, kuru dēļ uzturēšanās ēkā vairs nav droša,” uzsvēra centrā.
Kritiskās infrastruktūras objekti un pamatpakalpojumu sniedzēji arī gaisa apdraudējuma gadījumā turpina darbu, ievērojot piesardzību un pielāgojot rīcību konkrētajai situācijai, uzsver KVC.
Vienlaikus patlaban tiek izstrādātas vadlīnijas rīcībai gaisa apdraudējuma gadījumā. Tās plānots publicēt tuvākajā laikā, un tās var tikt aktualizētas, mainoties riskiem vai parādoties papildu informācijai.
Arī trešdien un otrdien vairākos Latvijas novados Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu, turklāt vietām Latgalē pat divas reizes otrdienas laikā – ap pusdienas laiku un pievakarē. Nevienā no šiem gadījumiem drons Latvijā netika konstatēts.