Mediķu arodbiedrība uzsāk kolektīvā interešu strīda procedūru, pieprasot adekvātu finansējumu veselības aprūpei
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir sākusi kolektīvā interešu strīda procedūru, paužot dziļu neapmierinātību ar valdības nespēju nodrošināt pietiekamu papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, īpaši darbinieku algu palielinājumam. Šāds lēmums pieņemts pēc Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes, kurā tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums par nozares finansējumu. Arodbiedrības pārstāvji uzskata, ka piedāvātie 34 miljoni eiro ir absolūti nepietiekami, lai risinātu kritisko situāciju nozarē.
Finansējuma plaisa un mediķu prasības
Kā norādījusi LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz papildu 34,5 miljonus eiro veselības aprūpei 2026. gadā un 34,1 miljonu eiro katrā no nākamajiem diviem gadiem. Taču, pēc arodbiedrības aplēsēm, šīs summas nerēķina ne centu algu palielinājumam. LVSADA pieprasa ārstniecības personu atalgojuma palielinājumu vismaz 13,5% apmērā, kas kopumā prasītu papildu 133 miljonus eiro budžetā. Sākotnēji arodbiedrība bija izvirzījusi vēl ambiciozākas prasības – 15% algu pieaugumu ārstniecības personām un 140 eiro piemaksu atbalsta personām, taču, ņemot vērā valdības ierobežotās iespējas, nedaudz piekāpās.
Arodbiedrība savas prasības pamato ar nepieciešamību nodrošināt nozares konkurētspēju, atsaucoties uz Finanšu ministrijas prognozēto algu pieaugumu tautsaimniecībā kopumā. Tiek uzsvērts, ka politikas plānošanas dokumenti paredzēja veselības aprūpes finansējumam 2026. gadā pietuvoties 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču pašreizējie valdības plāni paredz finansējuma iesaldēšanu līmenī, kas nedaudz pārsniedz 4% no IKP. Šāds finansējuma līmenis nav savienojams ar nepieciešamajiem pasākumiem, lai mazinātu rindas pie speciālistiem, uzlabotu medikamentu pieejamību un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu medicīnas darbiniekiem.
Nākamie soļi un iespējamās sekas
Kolektīvā interešu strīda procedūra tika uzsākta, iesniedzot prasību Veselības ministrijā, kam sekos sarunas ar ministriju, lai mēģinātu rast izlīguma risinājumus. Ja vienošanās netiks panākta, arodbiedrības padome izvērtēs tālākās darbības. Potenciāli tās varētu ietvert protestus vai pat streiku, lai gan cerams, ka līdz tam nenonāks. Arodbiedrība pauž, ka valdības piedāvātie 34 miljoni eiro nesedz pilnīgi neko no nozares reālajām vajadzībām. Lai gan Veselības ministrs Hosams Abu Meri atzinis, ka mediķu prasība par papildu 133 miljoniem eiro nav reāli īstenojama pašreizējā brīdī, viņš arī norādījis, ka, ja fiskālajā telpā radīsies papildu iespējas, prioritāri tiks celti zemākie atalgojumi, īpaši māsām.
Šī situācija atspoguļo dziļāku problēmu – valsts nespēju nodrošināt adekvātu finansējumu vienai no svarīgākajām nozarēm. Eiropas Komisijas ziņojumi arī norāda uz zemo valsts finansējuma līmeni veselības aprūpei Latvijā, padarot to arvien mazāk pieejamu iedzīvotājiem. Mediķu neapmierinātība ir augoša, un kolektīvā strīda procedūra ir nopietns signāls valdībai par nepieciešamību nekavējoties risināt jautājumu par veselības aprūpes darbinieku atalgojumu un nozares ilgtspējīgu finansēšanu.