Latvijai piešķirts iespaidīgs finansējums: 109,5 miljoni eiro no EEZ un Norvēģijas grantu programmas
Svinīgais brīdis Latvijas un starptautiskās sadarbības attīstībā tika atzīmēts šī gada 9. oktobrī, kad Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre Marija Varteresiāna un Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens parakstīja svarīgus saprašanās memorandus. Šie dokumenti atklāj jaunu nodaļu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu piešķiršanas periodā, kas turpināsies līdz pat 2031. gadam. Pateicoties šim nolīgumam, Latvijai būs pieejams ievērojams finanšu atbalsts – veseli 109,5 miljoni eiro. Šī jaunā finanšu kārta ir apliecinājums ciešajām un auglīgajām attiecībām starp Latviju un donorvalstīm – Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu.
Prioritātes un investīciju virzieni jaunajā periodā
Piešķirtais finansējums ir rūpīgi sadalīts, lai atbalstītu Latvijas galvenās nacionālās prioritātes, nodrošinot gan valsts drošību, gan ilgtspējīgu attīstību un atbalstu ģimenēm. Granti tiks investēti vairākos stratēģiski svarīgos virzienos.
Visbūtiskākais finansējums, 43 miljoni eiro, tiks novirzīts vietējās attīstības un noturības stiprināšanai. Šie līdzekļi ir tieši vērsti uz valdības prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu. Tostarp tiks investēts civilās aizsardzības infrastruktūrā, paredzot jaunu patvērumu izveidi un esošo telpu pielāgošanu un aprīkošanu. Tāpat šī summa nodrošinās kritiski svarīgu ģeneratoru iegādi un uzstādīšanu, garantējot nepārtrauktu elektroapgādi ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs īpaši sarežģītos apstākļos.
Otrs nozīmīgais investīciju virziens ir zaļās inovācijas, kur paredzēti 27,5 miljoni eiro. Šis finansējums veicinās uzņēmējdarbības attīstību un palīdzēs sanēt piesārņotas vietas, tādējādi uzlabojot vides kvalitāti un veicinot ilgtspējīgu tautsaimniecības modeli.
Trešā prioritārā joma ir korekcijas dienestu programma, kurai piešķirti 15 miljoni eiro. Šie līdzekļi tiks izmantoti sieviešu cietuma būvniecībai, esošo korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar atkarībām, uzsverot nepieciešamību pēc efektīvas un humānās sodu izpildes sistēmas.
Ilgtermiņa partnerība un kopīgās vērtības
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka EEZ un Norvēģijas granti ir konsekventi nodrošinājuši būtisku atbalstu Latvijas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, sākot no uzņēmējdarbības un izglītības stiprināšanas līdz pat zaļo inovāciju un sociālās iekļaušanas veicināšanai. Viņš piebilda, ka jaunajā periodā šis finansējums tieši veicinās galveno nacionālo prioritāšu īstenošanu.
Savukārt Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre Marija Varteresiāna norādīja, ka Norvēģijai šie granti ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem stiprā, drošā un vienotā Eiropā. Viņa uzsvēra, ka šī partnerība ir balstīta uz solidaritāti, savstarpēju cieņu un kopīgām vērtībām, un tās stiprināšana ir īpaši svarīga laikā, kad demokrātija un cilvēktiesības tiek arvien vairāk apdraudētas.
“Šodienas sadarbības memorandu parakstīšana iezīmē būtisku Latvijas ilgstošās partnerības ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu turpinājumu. Šis finansējums tieši veicinās Latvijas galveno nacionālo prioritāšu īstenošanu — drošību, ilgtspēju un atbalstu ģimenēm,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
“Laikā, kad demokrātija un cilvēktiesības tiek arvien vairāk apdraudētas, stāvēt plecu pie pleca mūsu kopīgā Eiropas projekta aizsardzībā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk,” piebilda Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre Marija Varteresiāna.
Atbalsts nevalstiskajām organizācijām un nākotnes perspektīvas
Kā jau iepriekšējā grantu periodā, arī turpmāk tiks sniegts mērķēts atbalsts Latvijas nevalstiskajām organizācijām (NVO). Kopumā paredzēti aptuveni 10 miljoni eiro Pilsoniskās sadarbības fondam, kas iepriekšējā periodā darbojās kā Aktīvo iedzīvotāju fonds. Šis finansējums palīdzēs NVO stiprināt savu darbību un veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību.
Memorandos iekļauta arī informācija par programmu veidošanas principiem un pārvaldības struktūrām. Pēc memorandu parakstīšanas atbildīgajām ministrijām, sadarbojoties ar donorvalstu partneriem un nevalstisko sektoru, būs jāizstrādā programmu koncepcijas. Provizoriski programmu ieviešanas posms varētu sākties 2026. gada beigās vai 2027. gadā. Sadarbība starp Latviju un donorvalstīm turpināsies, lai stiprinātu valstu savstarpējās saites un veicinātu kopīgus mērķus.
Šie līgumi ne tikai nodrošina Latvijai nepieciešamo finansējumu svarīgām jomām, bet arī apliecina uzticību Latvijas spējām efektīvi izmantot piešķirtos līdzekļus, veicinot gan valsts attīstību, gan arī kopējo Eiropas labklājību.