Antons Čehovs, "Kaija". Režisors Oļģerts Kroders.Antons Čehovs, “Kaija”. Režisors Oļģerts Kroders. Foto: Liepājas teātra arhīvs

Kroders palīdzēja deheroizēt šīspasaules varenos un Šillera Marijā Stjuartē (1976) vai Šekspīra Ģertrūdē (“Hamlets”, 1984) atklāt gan zemus un egoistiskus motīvus, gan – izšķirošos brīžos – karalisku stāju un pašcieņu.

Frīdrihs Šillers, "Marija Stjuarte". Režisors Oļģerts Kroders.Frīdrihs Šillers, “Marija Stjuarte”. Režisors Oļģerts Kroders. Foto: Liepājas teātra arhīvs

Tomēr loma, kas visprecīzāk izsaka pašas aktrises personību, tapusi Valda Lūriņa iestudētajā aizrautīgajā Atmodas laika “Šveikā” (1986) – daiļā, par spīti karam un briesmām bezrūpīgā Vendlera kundze, kurai, grābjot pilnām saujām aizliegtu mīlu un citas baudas, bija divi kaujas saucieni: “Vīnu!” un “Uguni!”

To reibinošo dzīves prieku un temperamentu Aina nav pazaudējusi nekad. Un droši vien liek lietā arī tagad, vadot ekskursijas Liepājas teātri un strādājot par tā arhīva, tātad vēstures, glabātāju.

Aina Karele, piedaloties TV raidījumā "Teātra garša".Aina Karele, piedaloties TV raidījumā “Teātra garša”. Foto: Agris Janišauskis

2022. gadā par īpašiem nopelniem skatuves mākslā Aina Karele tika uzņemta Teātra Zelta fondā.

Un tagad kulturoloģes Linas Ovčiņņikovas (M.Čehova teātris) sagatavotais pārskats par Jakova Rafaļsona darba gājumu.

Jakovs Rafaļsons dzimis Doņeckas apgabala (Ukraina) Makejevkas pilsētā 1946. gada 5. novembrī, kur aktiera tēvs Ābrams Rafaļsons Otrā pasaules kara sākumā, glābjoties no nacistu vajāšanām un atstājot dzimto Rīgu, dibina ģimeni. Ģimene 1964. gadā atgriežas Rīgā, kur Jakovs iegūst vidusskolas izglītību Rīgas 2. vakarskolā.

Viljams Šekspīrs, "Karalis Līrs". Režisors Viesturs Kairišs.Viljams Šekspīrs, “Karalis Līrs”. Režisors Viesturs Kairišs. Foto: Didzis Grodzs

Pēc diviem gadiem, 1966. gadā J. Rafaļsons iestājās Jaroslavļas Teātra augstskolā un pēc studijām līdz 1991. gadam strādā Mičurina teātrī, A. Koļcova Voroņežas teātrī, A. Lunačarska Sevastopoles teātrī, Tomskas Drāmas teātrī un Maskavas teātrī “Globuss”.

Arturs Millers, "Notikums Višī pilsētā". Režisors Sergejs Golomazovs.Arturs Millers, “Notikums Višī pilsētā”. Režisors Sergejs Golomazovs. Foto: Peter Kritsky

1991. gadā Jakovs Rafaļsons atgriežas Rīgā un sāk strādāt Valsts Rīgas Krievu drāmas teātrī (no 2006. gada – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris). Sākotnēji J. Rafaļsonam tiek piedāvātas “mazas” lomas, taču drīz Teātra repertuārs kļūst neiedomājams bez aktiera spēcīgajām, spilgtajām, enerģētiskajām un daudzveidīgajām lomām.