NATO PURL iniciatīva: Eiropas valstu un ASV sadarbība Ukrainas atbalstam

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ir paver priekškaru vienam no Eiropas noslēpumiem saistībā ar karu Ukrainā, sniedzot jaunus datus par NATO Pilnvaroto Ukrainas Prasību Saraksta (PURL – Prioritized Ukraine Requirements List) iniciatīvu. Kā ziņo Latvijas Avīze, kopš 2025. gada NATO dalībvalstis, izņemot Amerikas Savienotās Valstis, šīs programmas ietvaros iegādājas amerikāņu ražotus ieročus, lai pēc tam tos nodotu Ukrainai. Šis mehānisms tika ieviests pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps 2025. gadā atteicās turpināt bezatlīdzības ieroču piegādes Ukrainai. Ukraina pati iesniedz sarakstu ar nepieciešamo bruņojumu, ko NATO dalībvalstis finansē, iegādājoties no ASV. Šī iniciatīva ir kļuvusi par nozīmīgu veidu, kā nodrošināt Ukrainas bruņotos spēkus ar kritiski svarīgu militāro aprīkojumu, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmām un raķetēm, kas nepieciešamas, lai aizstāvētos pret Krievijas agresiju.

Ierobežota dalība un aicinājums uz lielāku iesaisti

Neskatoties uz PURL programmas nozīmīgumu, Marks Rite maijā atklājis, ka 2026. gada maijā aktīvi tajā iesaistījušās tikai sešas līdz septiņas Eiropas NATO valstis. Tieši šīs valstis uzņēmušās galveno finansiālo slogu, nodrošinot ASV ražotu militāro tehniku, ieročus un munīciju Ukrainas vajadzībām. Rite aicinājis pārējās alianses dalībvalstis iesaistīties aktīvāk un panākt vienmērīgāku sloga sadali. Viņš uzsvēris, ka atbalstam Ukrainai jābūt plašākam un kopīgākam, nevis balstītam tikai uz dažu valstu ieguldījumu. Pašreizējais finansējuma līmenis gan ļauj Ukrainai saņemt nepieciešamo aprīkojumu, tostarp pretgaisa aizsardzības līdzekļus un “Patriot” sistēmu raķetes, kas ir ļoti svarīgi tās aizsardzībai.

Latvijas ieguldījums un dalība PURL iniciatīvā

Latvija ir viena no valstīm, kas aktīvi atbalsta PURL iniciatīvu. Jau 2025. gada augustā Latvijas valdība nolēma piešķirt vismaz divus miljonus eiro NATO iniciatīvai ieroču iegādei Ukrainai . Vēlāk, 2026. gada februārī, Latvija apstiprināja papildu līdzekļus, piešķirot 10 miljonus eiro šai programmai . Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēris, ka šis finansējums tiks novirzīts kritiski nepieciešamā bruņojuma un aprīkojuma iegādei, palielinot Ukrainas kaujas spējas un apliecinot eiroatlantisko solidaritāti . Valdība arī apstiprinājusi lēmumu par 11 miljonu ASV dolāru piešķiršanu PURL mehānismam, lai iegādātos amerikāņu ražotus ieročus . Kopumā Latvija apņēmusies sniegt Ukrainai militāro atbalstu vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta, ko veido dažādi atbalsta veidi, tostarp iemaksas starptautiskās iniciatīvās kā PURL .

Pasaules līmeņa atbalsts un PURL programmas sasniegumi

Pēc dažādiem ziņojumiem, PURL iniciatīva ir guvusi ievērojamu atsaucību. Līdz 2025. gada beigām iniciatīvai pievienojušās jau 24 valstis, tostarp Nīderlande, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Vācija, Kanāda, Igaunija, Latvija, Lietuva, Islande, Somija, Beļģija, Spānija, Luksemburga, Portugāle, Slovēnija, Polija, Austrālija, Grieķija, Jaunzēlande, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Rumānija un Horvātija . Kopējais ieguldījumu apjoms sasniedzis 4,3 miljardus ASV dolāru, no kuriem gandrīz 1,5 miljardi tika veikti vien decembrī . Tas ļāvis izveidot astoņas palīdzības paketes, un tiek strādāts pie vēl divu finansēšanas . NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 2025. gada decembrī izteicis pārliecību, ka sabiedrotie līdz gada beigām piešķirs 5 miljardus dolāru (4,3 miljardus eiro) amerikāņu ražojuma ieroču iegādei . Šis mehānisms, kas tika uzsākts 2025. gada jūlijā, ir ļāvis nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas, raķetes un munīciju, kas ir kritiski svarīgas tās aizsardzībā.

ASV loma un nepieciešamība pēc nepārtraukta atbalsta

Lai gan PURL iniciatīva paredz Eiropas valstu finansējumu ASV ražotu ieroču iegādei, pati ASV ir šo ieroču piegādes avots. Dažkārt ir bijuši brīži, kad ASV ir apturējušas atsevišķu ieroču sistēmu piegādes Ukrainai, piemēram, bažās par savu krājumu pietiekamību vai citiem politiskiem apsvērumiem . Tomēr NATO amatpersonas, tostarp ģenerālis Alekss Grinkevičs, uzsver, ka Ukraina vajadzības ir pēc pastāvīga un prognozējama sabiedroto atbalsta . Viņš apliecina, ka visas tās sistēmas, par kurām sabiedrotie ir samaksājuši, tiek piegādātas, tai skaitā steidzami nepieciešamie pretgaisa aizsardzības raķešu iznīcinātāji . NATO uzsver, ka investīcijas Ukrainā nav tikai tās iedzīvotāju un infrastruktūras aizsardzība, bet arī investīcija Eiropas drošībā kopumā.