Krāšņs murālis piešķir jaunu dvēseli Sarkandaugavai
Rīgā, Sarkandaugavas apkaimē, Hāpsalas ielā 32, uz kāda nama fasādes uzziedējis jauns, iespaidīgs mākslas darbs – murālis, kas veltīts vienai no dziļākajām un viskardinālākajām cilvēka attiecībām – mātes un bērna saitei. Šo krāšņo vizuālo stāstu radījusi talantīgā ielu māksliniece Jevgeņija Biktimirova, kas pazīstama arī ar pseidonīmu Bikti. Jaunais darbs nav tikai krāsu un formu salikums uz sienas; tas ir emocionāls vēstījums, kas aicina apstāties, pārdomāt un novērtēt šīs unikālās attiecības, kas formējušas cilvēces kultūru un mākslu gadsimtiem ilgi.
Mākslas valoda un tās dziļākā nozīme
Mākslinieces Bikti darbs ir ne tikai vizuāli pievilcīgs, bet arī piesātināts ar simbolisku nozīmi. Galvenais motīvs ir mātes un bērna attiecības, taču tās papildina arī gailenes – sēnes, kas simbolizē ģimeni, savstarpēju atkarību un vienotību. Bikte skaidro, ka sēņu micēlijs, kas atrodas zem zemes, ir kā ģimenes metafora – visi tās locekļi ir cieši saistīti un viens no otra atkarīgi. Gailenes, kā pirmās un ilgstošākās mežā sastopamās sēnes, tiek izvēlētas kā simbols attīstībai un noturībai. Tās ir viegli atrodamas un sagatavojamas, gluži kā mātes mīlestība, kas bieži vien ir klātesoša un nenovērtēta, bet vienlaikus tik fundamentāla.
Šis murālis ir arī sava veida manifests par mātes lomu sabiedrībā. Bikte, būdama pati mamma, atklāj, ka mātes rūpes bieži vien paliek nenovērtētas. Viņa stāsta, ka darba tapšanas laikā pie sienas pirmie nākuši apsaimniekotāji, bet drīz vien viņu nomainījušas māmiņas ar bērnu ratiņiem, kas apliecina šīs tēmas aktualitāti un rezonansi ikdienā.
Sarkandaugava kā ielu mākslas centrs
Sarkandaugava pēdējā laikā kļuvusi par īstu ielu mākslas “karsto punktu” Rīgā, kur aizvien biežāk top jauni un kvalitatīvi sienas gleznojumi. Šis murālis ir nozīmīgs arī tādēļ, ka tas ir viens no pirmajiem lielformāta darbiem, ko radījusi māksliniece sieviete šajā apkaimē. Dainis Rudens, ielu mākslas festivālu organizators un mākslinieks, atzinīgi vērtē šo tendenci, norādot uz spēcīgu sieviešu kustību ielu mākslā un uzskatot Bikti par vienu no labākajām šajā jomā. Viņa darbs ne tikai papildina Sarkandaugavas māksliniecisko ainavu, bet arī veicina dialogu par mākslas lomu sabiedriskās telpās un tās spēju iedvesmot un pievērst uzmanību svarīgām tēmām.
Mātes un bērna attiecības mākslas vēsturē
Tēma par māti un bērnu ir viena no senākajām ununiversālākajām mākslas vēsturē. Kopš senākajiem laikiem mākslinieki ir attēlojuši šo intīmo un spēcīgo saikni, radot darbus, kas atspoguļo gan mīlestību un maigumu, gan arī grūtības un upurus, kas saistīti ar vecāku audzināšanu. Dažādos laikmetos un kultūrās šī tēma ir interpretēta atšķirīgi – no reliģiskām Madonnas un bērna attēlošanas līdz pat mūsdienu mākslinieku provokatīvajiem un reālistiskajiem skatījumiem uz mātes pieredzi.
Mākslas kritiķi un kuratori, piemēram, Jana Kukaine, jau vairākus gadus organizē izstādes, kas pievēršas sieviešu pieredzei un ķermenim, bieži vien iekļaujot arī mātes un bērna tēmu kā centrālo elementu. Šīs izstādes aicina uz dziļāku refleksiju par sabiedrības uztveri par sievietes lomu, mātišķību un bērna audzināšanu, izaicinot stereotipus un parādot šo attiecību daudzšķautņainību – ne tikai prieku un laimi, bet arī nogurumu un izaicinājumus. Piemēram, māksliniece Rasa Jansone savos darbos reflektē par šo tēmu, un arī latviešu māksliniece Emma Rītofta savos lielformāta sienas gleznojumos attēlo savu grūtniecības pieredzi.
Biktes jaunais murālis Sarkandaugavā ir vērtīgs papildinājums šai bagātajai mākslas tradīcijai. Tas ne tikai piešķir pilsētvidei jaunu krāsu un estētisko vērtību, bet arī kalpo kā vizuāls atgādinājums par mātes un bērna attiecību nemainīgo nozīmi mūsu dzīvēs un kultūrā. Šis darbs aicina mūs visus uz brīdi apstāties un novērtēt to mīlestību, spēku un upuri, kas bieži vien paliek neredzams ikdienas steigā.