LTRK pārstāvis uzskata, ka nepieciešams rūpīgāk piestrādāt pie šūnapraides ziņojumu satura, tos konkretizējot, lai uzņēmumu un iestāžu vadītāji varētu paši uz vietas pieņemt lēmumus par turpmāko darbību.
“Krīzes moments ir arī iespēju moments pieņemt drosmīgus lēmumus gan militārajā, gan politiskajā lomā, pieņemot Austrumu pierobežas teritorijas attīstības likumu,” mudināja Dembovskis.
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģiona vadītājs Andrejs Zelčs atzina, ka “gluži pievilcīga pierobeža tagad var arī nebūt”, taču neviens no esošiem uzņēmumiem “vēl nav aizbraucis, lai gan tādas runas ir”.
Kā ziņots, pēdējā laikā vairākos Latgales un dažos Vidzemes novados iedzīvotāji regulāri saņem šūnapraides brīdinājumus par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, jo Latvijas teritorijai pietuvojušies vai tajā ielidojuši bezpilota lidaparāti.
Sabiedrībā un amatpersonu vidū turpinās diskusijas par nepieciešamību pilnveidot rīcības algoritmus, jo regulārie brīdinājumi būtiski ietekmē sabiedrisko un ekonomisko dzīvi reģionos.
Iepriekš Latvijā vairāki ar Krievijas-Ukrainas kara kontekstu saistīti bezpilota lidaparāti ir ielidojuši vai pat sprāguši, tostarp 7. maijā Rēzeknē. Cilvēki šajos gadījumos nav cietuši.