Francijas tieslietu ministrs ierosina trīs gadu moratoriju imigrācijai
Francijas tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns intervijā izdevumam “Le Journal du Dimanche” ir ierosinājis noteikt trīs gadu moratoriju imigrācijai valstī. Viņa ieskatā, Francija ir sasniegusi savu robežu ārvalstnieku integrācijas un asimilācijas jomā, un imigrācijas plūsma ir strauji jāsamazina.
Darmanēns arī ierosinājis pārtraukt izsniegt uzturēšanās atļaujas personu radiniekiem, kuri ieguvuši darba atļaujas, kā arī reformēt Francijas konstitūciju, lai valsts iestādēm būtu iespēja noteikt ierobežojošas kvotas, izvērtējot pieteikumu iesniedzēju skaitu, viņu izcelsmi un kvalifikāciju.
Ministrs uzsvēris, ka nepieciešams pārtraukt imigrāciju pašreizējā veidolā, izraidīt personas, kurām tas pienākas, un koncentrēties uz jau valstī esošo cilvēku asimilāciju. Viņš arī norādījis uz nepieciešamību novērst “neierobežota kapitālisma veicināšanu”, kas izmanto ārvalstnieku lēto darbaspēku.
Iepriekšējā statistika un politikas tendences
Saskaņā ar Francijas Iekšlietu ministrijas datiem, 2025. gadā valsts iestādes izsniegušas rekordlielu skaitu uzturēšanās atļauju – 4,5 miljonus, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2024. gadā. Katra trešā uzturēšanās atļauja izsniegta, pamatojoties uz ģimenes atkalapvienošanos. Ārvalstnieki, kas legāli uzturas Francijā, veido vairāk nekā 8% pieaugušo iedzīvotāju. Lielākā daļa uzturēšanās atļauju izsniegtas personām no desmit valstīm, tostarp visvairāk no Alžīrijas, Marokas, Tunisijas un Turcijas.
Jau 2024. gada janvārī Francijas valdība publicēja jaunu imigrācijas likumu, kas paredz stingrāku imigrācijas politiku un pastiprinātu robežkontroli. Šis likums stājās spēkā 2024. gada 27. janvārī, un tā mērķis ir kontrolēt imigrāciju un uzlabot integrāciju. Likumā iekļautas izmaiņas, kas skar arī īpašus nosacījumus, piemēram, saistībā ar mācekļu un studentu statusu.
Eiropas Savienības migrācijas politika
Francijas ierosinājumi sakrīt ar plašākām tendencēm Eiropas Savienībā, kur tiek meklēti risinājumi migrācijas izaicinājumiem. 2024. gadā tika pieņemts ES Migrācijas un patvēruma pakts, kas stāsies spēkā 2026. gada jūnijā un paredz jaunu migrācijas pārvaldības sistēmu visās dalībvalstīs. Pakts mērķis ir panākt vienlīdzīgāku atbildības sadali starp dalībvalstīm migrantu uzņemšanā un reformēt patvēruma un robežu drošības procedūras. Reaģējot uz migrācijas spiedienu, pēdējos gados ES ir samazinājies nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits, piemēram, 2025. gadā tas bijis par 35% mazāks.
Tiek plānots, ka jaunā sistēma nodrošinās ātrākas patvēruma procedūras un efektīvāku migrantu atgriešanu gadījumos, kad netiek piešķirtas tiesības uz uzturēšanos. Tomēr ne visi risinājumi ir viennozīmīgi pieņemti, piemēram, Ungārija un Polija balsoja pret Migrācijas un patvēruma paktu.
Latvijas pieeja migrācijas jautājumiem
Latvijas nostāja migrācijas jautājumos ir saistīta ar ES politiku, taču vienlaikus tiek meklēti arī nacionāli risinājumi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir atbildīga par valsts migrācijas politikas īstenošanu. Lai gan Latvijā nav prioritāte trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgas nodarbinātības novēršana, tā ir cieši saistīta ar nelikumīgas migrācijas un ēnu ekonomikas apkarošanu. Tiek uzsvērts, ka normatīvie akti tiek mainīti, lai piesaistītu ārvalstu darbiniekus un atvieglotu legālās migrācijas procedūras, taču vienlaikus tiek pastiprināta uzraudzība nozarēs ar visvairāk pārkāpumiem.
Šī gada 20. maijā Latvijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas precizē uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību un novērš iepriekš praksē novērotās problēmas. Tostarp ir liegts izmantot tikai bērna esamību kā pamatu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un atcelta iespēja prasīt termiņuzturēšanās atļauju par vērtspapīru iegādi. Tāpat ir precizēta dokumentu iesniegšanas kārtība un paplašināta darba ņēmēju aizsardzība.