Kopš 2025. gada sākuma Baltijas valstīs fiksēti vismaz 24 incidenti, kuros bezpilota lidaparāti vai nu ielidojuši valstu gaisa telpā, vai atrasti jau nokrituši. Šogad vien publiski izziņoti jau vairāk nekā 15 šādi gadījumi, un dronu parādīšanās arvien biežāk ietekmē arī ikdienas dzīvi – tiek izsludinātas gaisa trauksmes, apturēta satiksme un mobilizēti drošības dienesti.
Kamēr Latvijā drona nokrišana naftas uzglabāšanas vietā Rēzeknē kļuva par pēdējo pilienu valdības koalīcijai, Lietuvā pirmoreiz tika aktivizēta sarkanā līmeņa gaisa trauksme Viļņā, bet Igaunijā NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijā iesaistīts Rumānijas F-16 iznīcinātājs pirmoreiz notrieca dronu virs valsts teritorijas.
Baltijas amatpersonas un eksperti uzsver, ka pilnībā novērst šādus incidentus ir gandrīz neiespējami – droni lido zemu, to noteikšanu apgrūtina radari, bet Krievijas elektroniskā karadarbība regulāri traucē navigācijas sistēmas. Tāpēc aizvien biežāk uzmanības centrā nonāk ne tikai jautājums par to, vai dronus iespējams notriekt, bet arī tas, cik ātri valstis spēj brīdināt iedzīvotājus, koordinēt institūciju darbu un nepieļaut haosu krīzes situācijās.