Valdības koalīcijas problēmu pirmsākumi
Demisionējusī premjerministre Evika Siliņa uzskata, ka valdības koalīcijas problēmas aizsākās jau 2025. gada rudenī, kad partneru starpā izcēlās domstarpības par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Kā ziņo Latvijas Avīze, pēc viņas teiktā, tieši tad starp partijām radusies plaisa, kas vēlāk tikai padziļinājusies.
Stambulas konvencija kā šķeļošs jautājums
Siliņa skaidro, ka Stambulas konvencijas denonsēšanas jautājumā 2025. gada rudenī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) saskārusies ar tā brīža opozīciju. Tas radījis plaisu starp koalīcijas partneriem, kam sekojušas arvien jaunas domstarpības. Viņa norādīja, ka jau tobrīd bijusi plānota valdības gāzešana un jauns valdības sastāvs, taču šie plāni nav īstenojušies sabiedrības spiediena dēļ, nepieļaujot Stambulas konvencijas jautājuma skartošanu.
Politiskās spriedzes un savstarpējās kritikas
Siliņa intervijā LTV “Rīta panorāmai” arī norādīja uz aizsardzības ministra Andra Sprūda (Progresīvie) “tukšrunāšanu”, paužot uzskatu, ka darbs aizsardzības jomā varētu radīt stigmu partijai “Progresīvie”. Lai gan Siliņas valdībai bieži pārmesta dīkstāve un partiju savstarpējo attiecību risināšana, aizejošā premjere uzskata, ka viņas vadītā valdība strādājusi ar lielu intensitāti.
Nākotnes perspektīvas un līderības jautājums
Taujāta par “Jaunās Vienotības” izvēlēm premjera amata kandidāta lomā nākamajām Saeimas vēlēšanām, Siliņa atzina, ka partijai šis jautājums vēl jāpārdomā, un vairs nepauda, ka šī pozīcija būtu atvēlama viņai personīgi. Viņa arī šobrīd nevar pilnībā novērtēt, vai ārlietu ministre Baiba Braže (JV) būtu piemērota premjeres amata kandidāte, jo viņa neesot izgājusi “vēlēšanu sietu”.