Ukrainas droni pēdējo mēnešu laikā veiksmīgi uzbrukuši dažādiem mērķiem Krievijā, tostarp naftas eksporta ostām, naftas un degvielas krātuvēm, kā arī militārajai infrastruktūrai.
Tomēr Krievijai ir izdevies atrast veidu, kā Ukrainas dronus izmantot saviem militārajiem mērķiem. Tā vietā, lai Ukrainas dronus notriektu, Krievija piespiež tos mainīt kursu un doties Eiropas virzienā.
Kopš šā gada marta Krievijas īstenotās sakaru signālu slāpēšanas rezultātā pārvirzītie Ukrainas droni vairākas reizes ielidojuši Baltijas valstu gaisa telpā, tostarp trāpot arī naftas bāzē Rēzeknē un piespiežot NATO iznīcinātāju notriekt dronu virs Igaunijas. Kārtējā dronu incidenta rezultātā amatu zaudēja Latvijas aizsardzības ministrs, kam sekoja arī visas Latvijas valdības krišana.