Strautiņš norāda, ka transporta nozarē notikumi virzījās pa sliktāko scenāriju – tā samazinājās par 8,3% gada laikā. Acīmredzami iemesli ir tranzīta tālāka izsīkšana un iespējama laika apstākļu ietekme uz tūrismu un aviāciju. Kritums bija arī izmitināšanā un ēdināšanā (-1,8%), taču tas varēja būt lielāks. Arī celtniecībai izdevās negaidīti labi spītēt aukstuma ietekmei (+2,8%).
“Ekonomikas politisko ziņu fons joprojām ir satraucošs, bet nevajag pārspīlēt tā ietekmi. Aukstasinību demonstrē arī patērētāju un uzņēmumu aptaujas – to kopējais indekss ir nedaudz samazinājies kopš gada sākuma, taču vien līdz pērnā gada augusta līmenim,” norāda Strautiņš.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2026. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 2,5%.
Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2025. gada ceturto ceturksni – Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,6%.
2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,856 miljardi eiro.