Ja tiks pieņemts lēmums konkrēto pienākumu izpildi nenodot citai personai, institūcijai būs jāsniedz publisks skaidrojums par attiecīgo situāciju.
Būtībā jaunais likumprojekts paredzēs lielāku valsts un pašvaldību institūciju vadītāju atbildību, nosakot pienākumu savlaicīgi identificēt, izvērtēt, dokumentēt un novērst ne tikai faktiskos, bet arī šķietamos interešu konfliktus un to riskus. KNAB ieskatā šāds regulējums veicinās sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei un institūciju reputāciju.
Papildus KNAB aicina valsts amatpersonas atbildīgi izturēties pret tām piešķirtajām pilnvarām un rīkoties tā, lai neradītu sabiedrībā šaubas par savu objektivitāti un neitralitāti arī gadījumos, kad personiskās intereses tiešā veidā neietekmē pieņemtos lēmumus.
Vienlaikus KNAB informēja, ka Ģenerālprokuratūra izvērtēs informāciju daļā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem RS, un nepieciešamības gadījumā KNAB sniegs atbalstu iespējamo noziegumu izmeklēšanā.
Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija siltumapgādes sadārdzinājuma Rīgā izvērtēšanai aicina Ģenerālprokuratūru, KNAB un Valsts ieņēmumu dienestu izvērtēt komisijas gala ziņojumā aprakstītos apstākļus par iespējamu publiskas personas mantas izšķērdēšanu, amatpersonu bezdarbību, interešu konfliktiem un iespējamu nelabvēlīgu rīcību pret trauksmes cēlēju.
Parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota 2025. gada novembrī, lai izvērtētu Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un ar to saistītos enerģētiskās drošības riskus.
Komisiju vadīja deputāts Kulbergs, kuru vakar Saeima apstiprināja par premjeru.