Milzu investīcija un ambiciozi plāni mākslīgā intelekta attīstībā
NVIDIA, tehnoloģiju gigants, ir publiskojusi vērienīgu paziņojumu par nodomu investēt līdz pat 100 miljardiem dolāru organizācijā OpenAI. Šis iespaidīgais finanšu atbalsts ir paredzēts jaunu datu centru izveidei, kas kalpos kā pamats mākslīgā intelekta (MI) modeļu apmācībai un darbībai. Abas kompānijas ir parakstījušas nodomu vēstuli, kas paredz NVIDIA sistēmu izvēršanu OpenAI nākamās paaudzes infrastruktūrai ar jaudu, kas mērāma vismaz 10 gigavatos (GW). Šāds enerģijas apjoms spētu nodrošināt elektroenerģiju miljoniem mājsaimniecību un salīdzināms ar aptuveni desmit atomreaktoru jaudu. Šī sadarbība ļaus OpenAI stiprināt savu neatkarību no Microsoft, kas joprojām ir viens no galvenajiem investoriem un mākoņpakalpojumu sniedzējiem.
Stratēģiskā neatkarība un jauni infrastruktūras giganti
Pēdējā laikā Microsoft ir veicis izmaiņas savā partnerības modelī ar OpenAI, atļaujot organizācijai veidot papildu infrastruktūru arī ar citiem partneriem. Šī pārmaiņa ir sekmējusi OpenAI uzsākšanu vairākos vērienīgos datu centru projektos, tostarp Stargate, kura izmaksas tiek prognozētas 500 miljardu dolāru apmērā. NVIDIA īpaši uzsvēra, ka jaunais līgums papildina jau esošās partnerības ar Microsoft, Oracle un SoftBank. OpenAI līdzdibinātājs un izpilddirektors Sems Altmans izteicās: “Visu pamatā ir skaitļošanas jauda. Infrastruktūra kļūs par nākotnes ekonomikas pamatu, un mēs to izmantosim jauniem pavērsieniem MI jomā un plašai ieviešanai.”
Inovatīvas tehnoloģijas un spēka demonstrējums
Plāns paredz, ka pirmā infrastruktūras kārta tiks nodota ekspluatācijā 2026. gada otrajā pusē, izmantojot NVIDIA Vera Rubin platformu un, iespējams, Rubin Ultra. Šīs sistēmas piedāvās jaudīgus paātrinātājus ar 76 terabaitu (TB) HBM4 atmiņu, kas spēs nodrošināt loģiskās izvadīšanas ātrumu FP4 līdz pat 3,6 ekzaflopiem un apmācību FP8 ātrumā līdz 1,2 ekzaflopiem. Rubin un Vera procesori, kas tika prezentēti augusta beigās un tiek ražoti TSMC rūpnīcās, sola revolūciju MI aprēķinos. Rubin Ultra pat tiek prognozēts sasniegt 15 ekzaflopu veiktspēju FP4 loģiskajā izvadīšanā un 5 ekzaflopu FP4 apmācībā, pateicoties 14 GB300 GPU un 365 TB HBM4e atmiņai. Šie skaitļi ir vienkārši satriecoši.
Enerģētikas izaicinājumi un finansiālā jauda
Projekta mērogs ir patiesi bezprecedenta. NVIDIA izpilddirektors Jensens Huangs norādīja, ka 10 GW jaudas izmantošana nozīmē aptuveni 4-5 miljonu grafisko procesoru (GPU) darbību – tas ir apmēram tik, cik NVIDIA piegādā gada laikā, un divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lai to salīdzinātu, lielākā daļa mūsdienu datu centru patērē 50-100 megavatus (MW), reti pārsniedzot 1 GW. OpenAI plānotais jaudas līmenis ievērojami pārsniegs pat lielākos esošos objektus, enerģijas patēriņā pielīdzinoties vairākām lielām pilsētām. Finansiālā puse ir tikpat iespaidīga. Huangs iepriekš atzīmēja, ka 1 GW datu centra izveide izmaksā ap 50-60 miljardiem dolāru, no kuriem ap 35 miljardi ir tieši NVIDIA mikroshēmām un sistēmām. Tādējādi 10 GW infrastruktūras izveide varētu pārsniegt 500 miljardu dolāru kopējās izmaksas. Tomēr joprojām nav skaidrs, kādā formā NVIDIA sniegs investīcijas – vai tā būs mikroshēmu, mākoņkredītu vai tiešu naudas līdzekļu veidā. Milzīgo pieprasījumu pēc šādas infrastruktūras veicina OpenAI straujā izaugsme, kas jau piesaista vairāk nekā 700 miljonus iknedēļas aktīvo lietotāju.
Tirgus reakcija un plašākas sekas
Paziņojums par šo partnerību izraisīja NVIDIA akciju vērtības pieaugumu par gandrīz 4% pirmdien, kas kompānijai pievienoja aptuveni 170 miljardus dolāru tirgus kapitalizācijas ziņā. Jāatzīmē, ka NVIDIA nesen arī ieguldīja 5 miljardus dolāru Intel, iegūstot 4% tās akciju un plānojot kopīgu serveru un personālo datoru risinājumu izstrādi. Taču šis projekts rada arī nopietnus jautājumus par enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lēš, ka datu centri jau patērē aptuveni 1,5% no globālās elektroenerģijas. Ja līdz 2030. gadam pieprasījums sasniegs 945 teravatstundas (TWh), 10 GW infrastruktūra vēl vairāk saasinās šo problēmu. Lielie tehnoloģiju uzņēmumi jau sāk vērst skatu uz atomenerģiju: Microsoft 2024. gadā panāca vienošanos par Three Mile Island reaktora darbības atjaunošanu (835 MW jauda), savukārt Amazon Web Services iegādājās datu centru netālu no Susquehanna atomelektrostacijas, lai patērētu līdz 960 MW. NVIDIA un OpenAI partnerība var kļūt par vēsturē lielāko infrastruktūras projektu mākslīgā intelekta jomā. Lietotājiem tas nozīmē vēl straujāku ģeneratīvo modeļu attīstību, jaunus pakalpojumus un augstāku MI instrumentu produktivitāti. Taču vienlaicīgi šādi mērogi prasa milzīgas investīcijas un aktualizē enerģētiskās stabilitātes un vides ilgtspējas jautājumus, kas tuvākajos gados kļūs par galvenajiem izaicinājumiem visai industrijai.