Lietuvas izlases principiālā nostāja

Lietuvas U-18 sieviešu hokeja izlase ir pieņēmusi principiālu lēmumu un atteikusies no dalības Pasaules čempionāta trešās divīzijas turnīrā nākamgad. Kā informē portāls jauns.lv, šāds solis sperts, protestējot pret Baltkrievijas dalību sacensībās, ko Lietuvas Hokeja federācija (LHF) uzskata par agresorvalsti.

Šī atteikšanās nozīmē, ka Lietuvas jaunās hokejistes nevarēs cīnīties par augstākām vietām un paaugstinājumu nākamajos gados, tomēr izlases vadība un sportistes uzskata, ka morālā izvēle ir svarīgāka par sportiskajiem rezultātiem šajā konkrētajā situācijā.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) lēmums un sekas

Decīzija par Baltkrievijas izlašu atgriešanos starptautiskajās sacensībās tika pieņemta Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padomes sēdē, balstoties uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) rekomendācijām. Tas attiecas gan uz vīriešu U-18 izlasi elites divīzijā, gan uz sieviešu izlasēm pieaugušo un U-18 vecuma grupās, kurām paredzēta dalība zemākajās divīzijās.

Lietuvas U-18 sieviešu izlasei bija paredzēts spēlēt tieši trešajā divīzijā, kuras ietvaros tā saskartos ar Baltkrieviju. Šī kļuvusi par galveno iemeslu Lietuvas izlases lēmumam nepiedalīties turnīrā. Jāatzīmē, ka Latvijas Hokeja federācija (LHF) šajā jautājumā savu nostāju vēl nav paudusi, taču Latvijas U-18 vīriešu izlasei dalība elites divīzijā ir paredzēta, lai gan LHF arī neplāno spēlēt pret Baltkrieviju, ja tāda situēcija rastos.

Pasaules čempionātu attīstība un iepriekšējā pieredze

Jāpiebilst, ka 2026. gada Pasaules U-18 sieviešu čempionāta trešās divīzijas turnīrs, kas bija plānots Bangkokā, Taizemē, tika atcelts 2026. gada janvārī “neparedzētu apstākļu” dēļ. Tas nozīmē, ka pat bez Lietuvas atteikšanās, turnīrs nenotika. Tomēr iepriekšējā gadā, 2025. gadā, Lietuvas U-18 sieviešu izlase piedalījās šī paša līmeņa čempionātā, kas norisinājās Zagrebā, Horvātijā, un ieņēma ceturto vietu.

Starptautiskā sporta politika un principi

Lēmums atteikties no dalības turnīrā, lai gan tas varētu šķist pārsteidzīgs no sportiskā viedokļa, atspoguļo plašāku tendenci starptautiskajā sportā, kur valstis un sporta organizācijas pieņem lēmumus, balstoties uz politiskiem un ētikas principiem, īpaši attiecībā uz valstīm, kas iesaistītas militāros konfliktos vai tiek uzskatītas par agresorvalstīm.

Šāda nostāja bieži vien izsauc diskusijas par sporta un politikas savstarpējo saistību, kā arī par to, vai sportam vajadzētu palikt neitrālam vai atspoguļot globālās politiskās realitātes.