Krievijas provokācijas Eiropā: mēģinājums vājināt atbalstu Ukrainai
Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš intervijā TV3 raidījumā norādījis uz Krievijas stratēģiju, kurā tiek izmantotas dažādas provokācijas Eiropas valstīs ar mērķi panākt Rietumvalstu atbalsta samazināšanu Ukrainai. Šī taktika ir daļa no plašākas Krievijas hibrīdkara stratēģijas, kas vērsta pret Rietumiem. Krievijas sākotnējais plāns ātri iekarot Ukrainu ir izgāzies, karam ieilgstot jau vairāk nekā trīs ar pusi gadus. Tagad, nonākusi strupceļā, Krievija meklē veidus, kā radīt nestabilitāti un spriedzi Eiropā, veicot provokatīvas darbības.
Hibrīdkara taktika un tās mērķi
Hibrīdkars ir sarežģīts konflikta veids, kas apvieno gan tradicionālas militārās darbības, gan nekonvencionālas metodes, piemēram, kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas un politisku iejaukšanos. Krievijas mērķis, veicot provokācijas, ir radīt nedrošības sajūtu Rietumu sabiedrībās. Tādējādi tiek mēģināts panākt, lai cilvēki sāk uztraukties un mudinātu savas valdības veltīt vairāk līdzekļu savas valsts aizsardzībai, vienlaikus meklējot risinājumus sarunās ar Krieviju. Šādu aktivitāšu galvenais mērķis ir pārtraukt Rietumu atbalstu Ukrainai.
Analītiķi norāda, ka Krievija izmanto dažādas metodes, tostarp hibrīdkara elementus, sabotāžas pret infrastruktūru un informatīvos karus. Lai gan Krievija oficiāli noliedz savus ekspansīvos nodomus Eiropā, tās rīcība liecina par pretējo. Militārās aktivitātes pie Baltijas jūras reģiona, gaisa telpas pārkāpumi un agresīvas pieejas NATO kuģiem un lidmašīnām palielina nejaušu militāru incidentu risku.
Rietumu reakcija un drošības stiprināšana
Rietumu valstis saprot Krievijas taktiku, tāpēc Maskavai neizdodas pilnībā sasniegt savus mērķus. NATO un Eiropas Savienības valstis arvien vairāk apzinās nepieciešamību stiprināt aizsardzību un sniegt nepārtrauktu atbalstu Ukrainai. Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš uzsvēris, ka NATO ir pierādījusi savu spēju pielāgoties drošības riskiem. Tiek izstrādāti stratēģiski projekti, piemēram, “Austrumu robežas sardze” un “Dronu siena”, lai pasargātu sevi un atturētu jebkādu agresiju.
Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus prognozē, ka Krievijas organizētās provokācijas pret Rietumiem pieaugs. Viņš uzsvēris nepieciešamību strauji attīstīt aizsardzības spējas un būt praktiskiem, piegādājot nepieciešamo, lai spētu sevi aizsargāt un atturēt jebkādu agresiju vai provokāciju. Projekts “Dronu siena” ietver pasākumus, lai nepieļautu dronu provokācijas vai iebrukumu gaisa telpā, un tā attīstībā ir svarīgi ņemt vērā Ukrainas pieredzi pretgaisa aizsardzībā.
Krievijas sākotnējais plāns ātri iekarot Ukrainu ir piedzīvojis pilnīgu sakāvi. Karš, kas turpinās jau vairāk nekā trīs ar pusi gadus, liecina par šīs stratēģijas izgāšanos. Krievija saprot, ka uzvara Ukrainā nebūs iespējama, kamēr turpināsies Rietumu atbalsts. Tādēļ viens no galvenajiem mērķiem ir radīt nedrošības sajūtu Rietumu sabiedrībās, lai panāktu palīdzības samazināšanu Ukrainai.
Pēc analītiķu domām, Krievija gatavojas karam ar Eiropu, veicot provokācijas gaisa telpā, gatavojoties tālākām sauszemes un jūras provokācijām, kas kļūs vēl intensīvākas. Mobilizācija Krievijā liecina par nopietnu gatavošanos. Tomēr Rietumvalstis apzinās šīs taktikas un cenšas stiprināt savu drošību, lai pretotos Krievijas ietekmei. Lai gan Ukrainas iedzīvotāju atbalsts Ukrainai kopumā ir augsts, Krievija cer, ka Rietumu solidaritāte sabruks, jo sabiedrības nebūs gatavas maksāt par politiku ar augstākiem energoresursu tarifiem.
ASV sniedz Ukrainai palīdzību tālajos triecienos pret Krievijas enerģētikas objektiem, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcām. Kampaņas mērķis ir vājināt Krievijas ekonomiku un piespiest Vladimiru Putinu pie sarunām. Šī stratēģija, kas balstās uz destabilizāciju un spiediena radīšanu, ir daļa no plašākas Krievijas hibrīdkara taktikas.
Rietumu valstīm ir jābūt gatavām pieaugošām Krievijas provokācijām, jo tās turpināsies. NATO veic nepieciešamās darbības Eiropas drošības garantēšanai, un Rietumu sabiedrības kopumā ir vienotākas nekā jebkad agrāk.