Koalīcija apliecina spēju strādāt, vienojoties par 2026. gada budžetu
Pašreizējā Latvijas valdības koalīcija ir apliecinājusi savu spēju turpināt darbu, veiksmīgi panākot vienošanos par 2026. gada valsts budžetu. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc valdības sēdes uzsvēra, ka šis panākums ir nozīmīgs signāls par koalīcijas stabilitāti un darbaspēju, īpaši ņemot vērā esošos izaicinājumus un dažādos viedokļus, kas izskanējuši budžeta veidošanas procesā. Viņa izteica pateicību visiem iesaistītajiem, tostarp ministriem, ministriju darbiniekiem, arodbiedrībām, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām, kuru ieguldījums un priekšlikumi palīdzēja nonākt pie galīgā lēmuma.
Siliņa norādīja, ka Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi saņemt garantiju par valdības spēju nodrošināt stabilu finanšu plānu, kas atnesīs pozitīvus rezultātus. Viņa arī brīdināja, ka gadījumā, ja Saeima neapstiprinās budžetu, tas radīs jautājumus par prioritāšu pieņemšanu, īpaši attiecībā uz drošības budžetu. Lai gan atzina, ka par finansējuma apmēru dažādās jomās, piemēram, veselībā, vienmēr varētu vēlēties vairāk, galvenais ir panāktā vienošanās.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) preses konferencē izcēla, ka budžets ir izstrādāts, nepaaugstinot pamatnodokļus, atšķirībā no vairākām kaimiņvalstīm. Tā vietā budžeta izdevumi tika samazināti deviņām ministrijām, veicot iekšējo konsolidāciju. Šāds solis bijis mērķtiecīgs, lai netraucētu Latvijas ekonomikas izaugsmi, kas sākusi uzrādīt pozitīvas pazīmes.
Budžeta prioritātes un izaicinājumi
Valdības apstiprinātais 2026. gada budžets paredz ieņēmumus 16,1 miljarda eiro un izdevumus 17,9 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,2% un 4,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Budžeta deficīts tiek prognozēts 3,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Galvenās prioritātes šajā budžetā ir drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība. Drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro, atbalstam ģimenēm ar bērniem – 94,8 miljoni eiro, bet jaunajam pedagogu darba samaksas modelim – 45 miljoni eiro. Eiropas Savienības investīcijas paredzētas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā, kas kalpos kā nozīmīgs ekonomikas virzītājs. Pašvaldību ieņēmumi plānots palielināt par 6,1%.
Lai gan budžets tiek veidots sarežģītā ekonomiskā un ģeopolitiskā situācijā, valdība cenšas nodrošināt sabalansētu pieeju. Nepaaugstinot nodokļus, ir meklēti risinājumi, kā palielināt valsts ieņēmumus, vienlaikus neradot papildu slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Finanšu ministrija norāda, ka valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP. Lai gan budžets neatrisina visas problēmas, tas iezīmē virzienu uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā.
Koalīcijas stabilitāte un sabiedrības uzticība
Neskatoties uz panākto vienošanos par budžetu, jautājumi par koalīcijas stabilitāti turpina izskanēt publiskajā telpā. Premjere Evika Siliņa ir vairākkārt uzsvērusi, ka koalīcija spēj strādāt, taču politiskie komentētāji un sabiedrība novēro iespējamās spriedzes koalīcijas partneru starpā. Nesenie notikumi, piemēram, izmaiņas ZZS frakcijā, lai nodrošinātu balsu vairākumu budžeta balsojumā, norāda uz nepieciešamību pēc pastāvīgas politiskās manevrēšanas.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina par augstu neapmierinātības un pesimisma līmeni Latvijas iedzīvotāju vidū attiecībā uz valdības darbu. Lielākā daļa aptaujāto izjūt dusmas vai pesimismu, kas signalizē par plaisu starp politisko eliti un tautu. Šis noskaņojums var apgrūtināt valdības spēju gūt sabiedrības atbalstu un uzticību, radot izaicinājumus turpmākajam darbam. Lai gan budžeta panākumi ir solis pareizajā virzienā, valdībai būs jāstrādā pie uzticības atjaunošanas un ciešākas saiknes veidošanas ar iedzīvotājiem.