Krievijas plāns Ukrainā ir izgāzies – tagad tiecas uz provokācijām Eiropā
Krievijas sākotnējais plāns ātri iekarot Ukrainu ir piedzīvojis pilnīgu sakāvi. Karš, kas ieilgušais jau vairāk nekā trīs ar pusi gadus, liecina par šīs stratēģijas izgāšanos. Tagad Krievija, nonākusi strupceļā Ukrainā, meklē veidus, kā radīt nestabilitāti un spriedzi Eiropā, veicot dažādas provokācijas.
Šīs provokācijas, pēc Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa paustā, visticamāk, ir vērstas uz Rietumu sabiedrības destabilizēšanu un palīdzības Ukrainai vājināšanu. Krievija cer, ka, radot drošības sajūtu trūkumu un bažas, Eiropas valstu valdības spiedīsies samazināt atbalstu Ukrainai, lai savukārt stiprinātu savu valstu aizsardzību. Šāda taktika ir līdzīga tai, ko Krievija izmantoja, cenšoties vājināt atbalstu Ukrainai iepriekš. Ir svarīgi atzīmēt, ka ne visi incidenti, piemēram, saistīti ar dronu darbībām, tieši jāsaista ar Krievijas aktivitātēm, taču kopējais mērķis ir skaidrs.
Analītiķi norāda, ka Krievija izmanto dažādas metodes, lai panāktu savus mērķus, tostarp hibrīdkara elementus, sabotāžas pret infrastruktūru un informatīvos karus. Lai gan Krievija oficiāli noliedz savus ekspansīvos nodomus Eiropā, tās rīcība liecina par pretējo. Militārās aktivitātes pie Baltijas jūras reģiona, nepilnīgi gaisa telpas pārkāpumi un agresīvas pieejas NATO kuģiem un lidmašīnām palielina nejaušu militāru incidentu risku. Lai gan Krievijas militārie resursi joprojām ir lielā mērā koncentrēti Ukrainā, tās centieni radīt spriedzi Eiropā nav apsīkuši.
Šī Krievijas stratēģija, kas ietver gan militāro, gan hibrīdo ietekmi, ir mēģinājums novērst uzmanību no neveiksmēm Ukrainā un radīt jaunas problēmas Eiropas valstīm. Tomēr Rietumvalstis apzinās šīs taktikas un cenšas stiprināt savu drošību, lai pretotos Krievijas ietekmei.