DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode uzskata, ka Latvijā šobrīd lielāko apdraudējumu neradot lāči, bet gan cilvēku rīcība, sastopoties ar lāci. “To spilgti ilustrē situācija Jēkabpilī, kur dienas gaišajā laikā pilsētvidē ieklīda lācis. Cilvēki primāri nevis informēja pašvaldību, bet dzenāja lāci ar automašīnām, skrēja pat pakaļ un filmēja, tādējādi radot lācim paaugstinātu stresu un bīstamas situācijas, jo stresa apstākļos lācis var uzbrukt,” neapmierināta ir Strode.
Viņa iesaka, ka, sastopoties ar lāci, iedzīvotājiem vajagot saglabāt mieru, pašiem palikt drošībā un netuvoties, ziņot atbildīgajām iestādēm un neradīt dzīvniekam papildu stresu, piemēram, provocējot – dzenājot to ar automašīnu, skaļi signalizējot, biedējot ar suņiem, skrienot pakaļ vai aizšķērsojot tam ceļu. Mazāks stress palielinot iespēju, ka savvaļas dzīvnieks tuvākajā laikā pats pametīs apdzīvoto vietu.
Lācis pilsētā visbiežāk nonāk, klejojot vai meklējot barību, nevis agresijas vadīts vai vēloties uzbrukt cilvēkiem. DAP atgādina, ka situācijās, kad lācis vai kāds cits liels savvaļas dzīvnieks ir nonācis pilsētvidē, primāri ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību un DAP, ļaujot speciālistiem koordinēt situāciju un “izvadīt” dzīvnieku no pilsētas ātrāk.
Strode spriež, ka, pieaugot lāču skaitam, situācijas, kad nejauši kāds dzīvnieks iekļūst pilsētās, var kļūt biežākas. Tāpēc DAP aicina domāt par cilvēku preventīvām darbībām. Daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā, brīvi pieejami pārtikas atkritumi vai mājdzīvnieku barība esot daži no biežākajiem iemesliem, kādēļ savvaļas dzīvnieki – eži, lapsas un arī lāči – var uzturēties apdzīvotās vietās. Ja savvaļas dzīvniekiem tiekot liegta brīvi pieejama pārtika, tie meklēšot citas barošanās vietas.