Latvijas un Ukrainas ansamblis «Ældmusic» aicina uz baroka mūzikas svētkiem

Senās mūzikas ansamblis “Ældmusic”, kas apvieno talantīgus mūziķus no Latvijas un Ukrainas, 13. oktobrī Mazajā ģildē aicina klausītājus uz aizraujošu koncertu “Baroks IV”. Šis pasākums ir ne tikai muzikāla baudījuma pilna vakara garantija, bet arī apliecinājums dziļajai kultūras saiknei starp abām valstīm. Koncerts piedāvā iespēju piedzīvot baroka laikmeta mūziku kā vienotu, bet daudzbalsīgu kultūras fenomenu, atklājot gan pazīstamu, gan mazāk izpildītu skaņdarbu nianses un vēsturiskos kontekstus.

Baroka krāšņums un emocionālā dziļums

Baroka laikmets, kas plaukst 17. un 18. gadsimtā, tiek raksturots ar monumentalitāti, dekorativitāti, dramatisko patētiku un spraigu dinamiku. Šajā laikā radās un attīstījās tādi nozīmīgi mūzikas žanri kā opera, kantāte, oratorija, koncerts un svīta. Koncertā “Baroks IV” ansamblis “Ældmusic” klausītājus vedīs muzikālā ceļojumā pa 17. gadsimta Eiropas garīgo ainavu, iekļaujot programmiski četru kristīgo konfesiju – protestantu, katoļu, pareizticīgo un anglikāņu – komponistu darbus.

Šī pieeja ļauj izcelt baroka mūzikas daudzveidību un tās spēju atspoguļot dažādas garīgās un kultūras tradīcijas. Programma demonstrē, kā baroka stils, tematikas un skanējums veidojās dažādos reģionos un konfesijās, piedāvājot klausītājiem bagātīgu krāsu un emociju gammu. Interesanti, ka baroka mūzika tiek raksturota ar spēju uzrunāt klausītāju ļoti tieši, jo komponisti bieži vien iedeva tikai “skeletu” mūzikai, atstājot izpildītājiem brīvību savai interpretācijai, ornamentiem un afektiem. Šī brīvība un interpretācijas iespēja padara katru uzstāšanos unikālu un aizraujošu.

Mūziķi no Latvijas un Ukrainas: kopīgs aicinājums

Ansamblī “Ældmusic” apvienojušies mūziķi no Latvijas un Ukrainas, kurus vieno dziļa mīlestība pret baroka mūziku un vēlme dalīties tās skaistumā ar plašāku auditoriju. Šis radošais kopdarbs ir ne tikai muzikāls projekts, bet arī simbolisks tilts starp kultūrām, apliecinot kopīgo vērtību un mākslas spēju vienot cilvēkus, īpaši grūtos laikos.

Ansambļa sastāvā ir Serhijs Zadorožnijs (mākslinieciskais vadītājs, diriģents, tenors), Natālija Behma (soprāns), Oksana Ņikitjuka (mecosoprāns), Ansis Bētiņš (baritons) un klavesīniste Gertruda Jerjomenko. Katrs no viņiem ir ne tikai prasmīgs mūziķis, bet arī sava instrumenta vai balss īpašnieks, kas spēj atklāt baroka mūzikas sarežģītās harmonijas un dziļās emocijas. Ansis Bētiņš, piemēram, ir ne tikai mūziķis, bet arī pasniedzējs Rīgas Doma kora skolā, kurā vada operdziedāšanu.

Pirmā “Ældmusic” uzstāšanās notika Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā ar labdarības mērķi, lai savāktu līdzekļus slimnīcas atbalstam Hersonā, Ukrainā. Tas uzsver ansambļa misiju – ne tikai radīt skaistu mūziku, bet arī sniegt atbalstu un stiprināt kultūras saiknes. Šis pirmais koncerts aizsāka virkni veiksmīgu uzstāšanos, tostarp koncertu Latvijas Radio 1. studijā, kas tika pārraidīts arī citās Eiropas valstīs un pat ASV.

Nozīmīgākie baroka komponisti un viņu mantojums

Koncerta programmā iekļauti darbi no tādiem ievērojamiem baroka laikmeta komponistiem kā Heinrihs Šics, Mikaēls Pretorijs, Džovanni Roveta, Gžegožs Gervazijs Gorčickis, Mikols Dileckis, Henrijs Pērsels un Orlando Gibons. Heinrihs Šics (1585–1672) tiek uzskatīts par vācu mūzikas novatoru, pirmo vācu operu un oratoriju komponistu, kura darbos jūtama dziļa cilvēciskā emociju izpausme. Henrijs Pērsels (1658–1695) ir angļu baroka mūzikas dižākais pārstāvis, kurš prasmīgi apvienoja itāļu un franču operu sasniegumus ar savu unikālo talantu.

Baroka laikmeta mūzika vispār ir bagāta ar dažādiem žanriem un izteiksmes līdzekļiem. Tās raksturīgākās iezīmes ir grandiozitāte, monumentalitāte un greznība, kas atspoguļojas gan arhitektūrā, gan glezniecībā, gan mūzikā. “Baroka mūzika ar savu harmoniju ir vieglāk uztverama nekā vēlāku gadsimtu mūzika,” atzīst viens no ansambļa dalībniekiem.

Kultūras dialogs un “Baroks IV”

Koncerta nosaukums “Baroks IV” simbolizē ceļojumu pa 17. gadsimta Eiropu un tās garīgo mantojumu. Tas ir aicinājums izbaudīt dažādu kultūru un konfesiju muzikālās tradīcijas, atklājot, cik daudzveidīga un bagāta ir bijusi baroka laikmeta mūzika. Šāds starpkultūru dialogs mūzikas laukā ir īpaši vērtīgs, jo īpaši laikā, kad kultūras apmaiņa un savstarpējā sapratne ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Ansambļa “Ældmusic” uzstāšanās Mazajā ģildē ir ne tikai muzikāls notikums, bet arī apliecinājums kultūras noturībai un spēkam. Tas ir aicinājums iepazīt baroka laikmeta skaistumu caur Latvijas un Ukrainas mūziķu prizmu, baudot vizuālo un emocionālo baudījumu, ko sniedz šī laikmeta varenā mūzika.