ASV prezidenta jaunais tirdzniecības solis

ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicis jaunu draudu noteikt tarifus aptuveni 60 valstīm un ekonomiskajām savienībām, tostarp Lielbritānijai, Eiropas Savienībai (ES), Kanādai un Austrālijai. Kā iemesls minēta minēto valstu nepietiekamā cīņa pret piespiedu darba izmantošanu. Šis ir jaunākais mēģinājums atjaunot vienu no viņa galvenajiem tirdzniecības politikas instrumentiem, vēstī “The Guardian”. Kā ziņo Latvijas Avīze, Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības pārstāvis Džemisons Grīrs uzsvēra, ka svarīgāko tirdzniecības partneru nespēja novērst piespiedu darba preču importu ir nepieņemama, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus amerikāņu darba ņēmējiem globālā mērogā. Viņš piebilda, ka šāda netaisnība vairs netiks pieļauta.

Detalizēts tarifu plāns

Saskaņā ar sniegto informāciju, plānotie tarifi paredz 10-12,5% likmes. Valstis, kurām ir spēkā esoši vai daļēji spēkā esoši aizliegumi attiecībā uz piespiedu darba precēm, tostarp Kanāda, Meksika, ES, Taivāna un Lielbritānija, saskartos ar 10% muitas nodokli. Savukārt pārējās valstis, kuru vidū ir Ķīna, Indija, Japāna, Dienvidkoreja un Austrālija, varētu tikt apliktas ar 12,5% muitas nodokli. Tiek prognozēts, ka šādi pasākumi ļaus Trampam apiet iepriekšējos tiesu noteiktos ierobežojumus viņa protekcionistiskajai politikai. Tiek minēts, ka atsevišķu preču kategorijām, piemēram, enerģijai, farmācijai, liellopu gaļai, kafijai un atsevišķiem augļiem un dārzeņiem, tiks piemēroti izņēmumi no tarifiem. Tāpat paredzēts mehānisms tekstila izstrādājumiem, kas ļaus atsevišķu ekonomiku apģērbu un tekstila importa produktiem iebraukt ASV zem standarta tarifa likmes.

ES un citu valstu reakcija

Eiropas Komisija ir paudusi, ka pilnībā atbalsta bažas par piespiedu darba izmantošanu, taču uzskata, ka šādi tarifi ir nepamatoti. Tiek uzsvērts, ka ES stingri paredz pievienoties pagājušā gada jūlijā noslēgtajam darījumam, kurā tika vienoti tarifi lielākajai daļai preču, un sagaida, ka ASV pilnībā ievēros šī nolīguma noteikumus. Lielbritānijas valdība ir norādījusi, ka jau ir vērsusies pret piespiedu darba problēmu ar likumdošanas palīdzību, tostarp ar Modernās verdzības novēršanas likumu. Viņi arī apliecina, ka regulāri sazinās ar ASV administrāciju, lai informētu par veiktajām darbībām. Tiek ziņots, ka ASV Augstākā tiesa februārī atzina par nelikumīgiem iepriekš noteiktos Trampa tarifus, un arī ASV Tirdzniecības tiesa nesen atzina par nelikumīgiem 10% visaptverošos tarifus, lai gan tie vēl joprojām ir spēkā apelācijas procesa laikā. Jaunie tarifu plāni ir mēģinājums atjaunot šo tirdzniecības politikas instrumentu.

Piespiedu darba definīcija un piemērošana

Saskaņā ar 98 lappušu ziņojumu, tikai Kanāda, Ekvadora, Eiropas Savienība, Indonēzija, Meksika un Pakistāna nav pārkāpušas aizliegumu attiecībā uz piespiedu darba preču importu. Tomēr ASV administrācija ir atzinusi, ka Kanāda nepilda savus likumus, savukārt ES paredzētais visaptverošais aizliegums attiecībā uz piespiedu darba preču importu stāsies spēkā tikai 2027. gada decembrī. Ziņojumā minēti arī konkrēti piespiedu darba preču piemēri, ko iekļāvuši USTR ziņojumā, piemēram, rīsi no Mjanmas, kokvilna no Ķīnas Siņdzjanas reģiona un tabaka no Malāvijas. Tiek uzsvērts, ka pirms tarifu piemērošanas ir jāiziet sabiedriskās apspriešanas process, kas noslēgsies 6. jūlijā ar atklātu uzklausīšanu nākamajā dienā.

Ietekme uz Latviju un tirdzniecības attiecībām

Lai gan pagaidām nav skaidra tieša ietekme uz Latvijas eksportu, ekonomisti norāda, ka ASV noteikto tarifu ietekme uz Latvijas eksportu kopumā ir ierobežota. Latvijas uzņēmumi uz ASV ieviestajiem tarifiem ir reaģējuši, pārorientējot eksportu uz citiem tirgiem. ASV ir nozīmīgs, bet ne dominējošs Latvijas eksporta tirgus. Turklāt liela daļa Latvijas eksporta ir pakalpojumi, ko ASV noteiktie ievedmuitas tarifi neskar. Lai gan globālās tirdzniecības neskaidrības saistībā ar ASV muitas tarifiem joprojām rada risku, inflācija Latvijā stabilizējas, un eksporta nozarē sagaidāms aktivitātes kāpums. Tomēr plašāka neskaidrība pasaules tirdzniecībā varētu radīt nopietnākas sekas. Pieaugošie šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā un traucējumi piegādes tīklos var samazināt investīcijas un eksporta aktivitāti.