Valsts pētījumu programmā “Letonika” 2025.-2028. gadā plānots atbalstīt mūsdienu latviešu valodas attīstības un lietojuma izpēti, latviešu valodas tehnoloģiju izpēti un attīstību, lībiešu valodas pētnieciskās bāzes un digitālo resursu attīstību, demogrāfijas, migrācijas un reemigrācijas procesu izpēti, latviešu literatūras un poētikas izpēti valstiskās identitātes un iekļaujošas sabiedrības perspektīvā Latvijā un pasaulē, kā arī latviskās identitātes izpēti.
Niedre-Lathere uzsvēra, ka latviešu valodas pastāvēšanai un ilgtspējai ir kritiski svarīgi, lai latviešu valodā tās pratējiem digitālajā vidē būtu pieejamas tikpat plašas iespējas, kādas ir lielo valodu lietotājiem.
Patlaban platformā “Korpuss.lv” brīvi pieejami latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas, tekstu un runas korpusi. Nacionālajā korpusu kolekcijā ir ietverti 37 korpusi.
Digitālajā vidē tiek nodrošināta arī valodu apguve, valodu tehnoloģijas un digitālie rīki valodu mācīšanai.
Kā turpmāk veicamos darbus valsts valodas attīstībai Niedre-Lathere iezīmēja normatīvo aktu pilnveidi, pilnīgu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, mācību materiālu nodrošinājumu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei, latviešu valodas nozīmes, klātbūtnes stiprināšanu digitālajā vidē, lībiešu valodas lietojuma atjaunošanu un latviešu zīmju valodas un vieglās valodas pilnveidi un popularizēšanu.
Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktore Inita Vītola atgādināja, ka pērn pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Latvijas Televīzija bija paredzējusi rīkot EP deputātu kandidātu debates arī krievu valodā. Tātad Latvijas pilsoņi, kas pārstāv Latvijas valsti Eiropas Savienībā, kur viena no oficiālajām valodām ir latviešu valoda, diskutētu nevis oficiālajā ES valodā, bet gan krievu valodā.