Darba samaksas un nodarbinātības izmaiņas Latvijā
No 2026. gada 7. jūnija Latvijā stāsies spēkā jauni noteikumi par darba samaksas pārredzamību, kas pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības. Jaunais likumprojekts paredz, ka pirms darba attiecību uzsākšanas darba devējiem būs jāsniedz informācija par sākuma atalgojumu vai tā amplitūdu, un aizliegts jautāt kandidātiem par viņu iepriekšējo atalgojumu. Nodarbinātajiem būs tiesības pieprasīt informāciju par savu individuālo darba samaksu un vidējo atalgojumu uzņēmumā, sadalītu pa dzimumiem. Tāpat tiek paredzēts, ka darba devējam būs jāpierāda, ka diskriminācija nav notikusi, ja darbinieks norādīs uz iespējamu atšķirīgu attieksmi. Šīs izmaiņas varētu būtiski ietekmēt darba tirgu, cenšoties novērst dzimumu atšķirības atalgojumā.
Tiek prognozēts, ka darbaspēka pieejamība nākamajā desmitgadē kļūs par vienu no galvenajiem Latvijas ekonomikas konkurētspējas jautājumiem. Kopš 2008. gada darba ņēmēju skaits Latvijā samazinājies par aptuveni 141 tūkstoti cilvēku, un, saglabājoties pašreizējām demogrāfiskajām tendencēm, konkurence par kvalificētiem speciālistiem pieaugs, mudinot uzņēmumus meklēt risinājumus produktivitātes celšanai un tehnoloģiju izmantošanai.
Diskusijas par Darba likuma grozījumiem turpinās
Saeimā joprojām notiek aktīvas diskusijas par grozījumiem Darba likumā, kas varētu ietekmēt tūkstošiem darbinieku. Viens no galvenajiem strīdīgajiem jautājumiem ir virsstundu apmaksas samazināšana. Pašreizējā likumprojekta redakcija paredz samazināt piemaksu par virsstundu darbu darba dienās līdz 50% no esošās likmes, un par svētku dienās veiktu virsstundu darbu – līdz 75%. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilst pret šīm izmaiņām, norādot, ka tas varētu būt smags trieciens darbinieku ienākumiem un negatīvi ietekmēt pakalpojumu kvalitāti. Tiek apspriests arī jautājums par dīkstāves apmaksu, paredzot, ka darba devējs varētu samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70%, ja tā ilgst vairāk nekā piecas darba dienas.
Nekustamā īpašuma iegāde Latvijā un ārzemēs
Latvija joprojām ir pievilcīga valsts nekustamā īpašuma iegādei, īpaši ārvalstu pilsoņiem, kuri var brīvi iegādāties dzīvokļus un mājas bez būtiskiem ierobežojumiem. Lauksaimniecības un meža zemi gan nevar iegādāties ES nepilsoņi. Īpašuma iegāde Rīgā vai Jūrmalā par vismaz 250 000 EUR var dot tiesības uz uzturēšanās atļauju. Dzīvokļu cenas Rīgā svārstās no 900–1500 EUR/m² mikrorajonos līdz 2500–4000 EUR/m² centrā, Jūrmalā cenas ir līdzīgas. Salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, Rīga ir ievērojami lētāka.
Ārzemju nekustamā īpašuma tirgus arī kļūst arvien populārāks Latvijas iedzīvotāju vidū, motivācija ir dažāda – sākot no vēlmes pēc labākiem dzīves apstākļiem un klimata, līdz drošībai un ienesīgām investīcijām. Iegādājoties īpašumu citā valstī, ir svarīgi izprast vietējo likumdošanu un nodokļu sistēmu, kas var būtiski atšķirties no Latvijas prakses.
Drošības incidenti un ekonomiskās aktualitātes
Latvijā šobrīd norisinās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 35. ikgadējā pilnvarnieku sanāksme un biznesa forums, kas pulcē vairāk nekā 2000 dalībnieku no visas pasaules. Pasākums apliecina pieaugošo starptautisko interesi par Baltijas reģionu kā investīciju un inovāciju centru. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēris, ka šī sanāksme Rīgā ir apliecinājums Latvijas izaugsmei un spējai būt līdzvērtīgam partnerim globālās ekonomikas diskusijās.
Ir ziņots par incidentu pie Rīgas lidostas, kur no radariem pazudis vispārējās aviācijas lidaparāts. Lai gan negadījumā neviens cilvēks nav cietis, tas izraisījis skrejceļu slēgšanu un lidojumu atcelšanu. Detalizētāka informācija par negadījuma apstākļiem vēl tiek skaidrota.