NBS komandieris brīdina par iespējamu Krievijas uzbrukumu
Krievija ir ieguvusi ievērojamu pārsvaru bezpilota lidaparātu (dronu) tehnoloģiju jomā, un šo priekšrocību tā varētu izmantot, lai līdz 2028. gada beigām mēģinātu uzbrukt Baltijas valstīm, kas ir NATO dalībvalstis. Šādu prognozi intervijā izdevumam “Financial Times” paudis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns, kā ziņo Latvijas Avīze.
Pudāns uzsvēra, ka Krievijas priekšrocība nav tehnoloģiskā pārākumā pār NATO, bet gan spējā ļoti strauji un lielos apjomos ražot dronus un pielāgot tos kara apstākļiem. Viņš norādījis, ka Krievijas armija spēj ātri atjaunot savus krājumus, nodrošinot lielu skaitu dronu kaujas laukā. “Viņu priekšrocība ir dronu mērogojamība. Viņi ir spējīgi ātri atjaunot krājumus, lai nodrošinātu lielu skaitu lielā mērogā,” skaidroja ģenerālmajors.
“Iespēju logs” pirms NATO pārapbruņošanās beigām
Kā skaidro NBS komandieris, militārās modernizācijas programmas NATO dalībvalstīs notiek lēni, un daudzas no tām pilnībā stāsies spēkā tikai ap 2029. gadu. Tas rada potenciāli bīstamu periodu līdz 2028. gada beigām, ko Krievija varētu mēģināt izmantot. “Ja es būtu Kremļa vietā un gribētu kaut ko iesākt, es teiktu, ka mums tas jādara līdz 2028. gada beigām,” pauda Pudāns, izklāstot iespējamo Kremļa motivāciju.
Šādu viedokli pauž arī daži citi NATO dalībvalstu aizsardzības amatpersonas, norādot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu vēlēties rīkoties agrāk, iespējams, dēļ nenoteiktības par ASV politiku pēc Donalda Trampa prezidentūras un Eiropas aizsardzības budžetu pieauguma.
Dronu kara priekšrocības un NATO izaicinājumi
Karš Ukrainā ir parādījis dronu nozīmīgo lomu mūsdienu karadarbībā. Krievija, pateicoties pastāvīgai kaujas pieredzei un tehnoloģiju straujai pilnveidei frontes apstākļos, ir guvusi priekšrocības dronu jomā. Lai gan NATO kopumā saglabā spēcīgākas pozīcijas tradicionālajos militārajos aspektos, piemēram, gaisa spēkos, aliansei ir grūtības palielināt aizsardzības izdevumus, attīstīt industriālo bāzi un efektīvi izvietot jaunās spējas austrumu flangā.
NBS komandieris atzina, ka Krievija pašlaik nav spējīga veikt liela mēroga sauszemes iebrukumu NATO valstīs, jo tās bruņotie spēki ir iesaistīti karadarbībā Ukrainā. Tomēr, pēc kara beigām Ukrainā, Krievija varētu strauji palielināt savu militāro potenciālu un radīt nopietnākas briesmas.
Hibrīddraudi un realitātes apzināšanās
Papildus tiešiem militāriem uzbrukumiem, ģenerālmajors Pudāns brīdināja arī par hibrīddraudiem, kas ietver sabotāžu, kiberuzbrukumus un dezinformācijas kampaņas. Šādi uzbrukumi var notikt jebkurā brīdī. “Mēs dzīvojam ar izpratni, ka agresija kādā formā var notikt jau šovakar,” uzsvēra Pudāns.
“Financial Times” atzīmē, ka NATO apzinās nepieciešamību paātrināt dronu tehnoloģiju attīstību un palielināt ražošanas jaudas, lai samazinātu pašreizējo atpalicību. Spēja ātri ražot un papildināt dronu krājumus kļūst par vienu no galvenajiem mūsdienu militārā spēka faktoriem.
Latvijas nostāja un NATO stiprināšana
Neraugoties uz brīdinājumiem, Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže iepriekš noraidīja Ukrainas izlūkdienesta apgalvojumus par Krievijas plāniem uzbrukt Baltijas valstīm jau 2027. gadā, uzsverot, ka Krievijai pašlaik nav militārās kapacitātes, lai iebruktu NATO valstīs. Viņa akcentēja nepieciešamību pēc NATO dalībvalstu vienotības un aizsardzības investīciju palielināšanas, kā arī turpināt atbalstīt Ukrainu.
Tomēr riski, ko pauž NBS komandieris, norāda uz nepieciešamību pastāvīgi stiprināt Baltijas reģiona un visas NATO austrumu flanga aizsardzību, ņemot vērā Krievijas attīstīto dronu tehnoloģiju priekšrocības un iespējamo laika logu līdz 2028. gadam.