Kopumā saglabājas skaidra tendence: Rietumeiropas valstis dominē gan nominālo algu, gan pirktspējas ziņā. Austrumeiropā zemākas izmaksas daļēji izlīdzina zemākas algas, taču reģionālā plaisa joprojām pastāv, tikai vairs nav tik krasa kā, skatoties vien uz bruto skaitļiem.
Ģimenes pabalstu ietekme uz ienākumiem
Ģimenes pabalsti būtiski ietekmē reālo ienākumu līmeni Eiropā. Salīdzinot neprecētus darbiniekus bez bērniem ar ģimenēm, kurās ir divi bērni un viens pelnītājs, valstu rangs vairākos gadījumos būtiski mainās.
Vislielākais atbalsts ir Vācijā, kur šādas ģimenes ienākumi ir par 53% lielāki nekā bezbērnu darbiniekam — no aptuveni 31 000 eiro līdz 47 424 eiro gadā.
Spēcīgi ģimeņu atbalsta mehānismi ir arī Polijā, Beļģijā un Austrijā, kur nodokļu atvieglojumi un pabalsti ievērojami palielina mājsaimniecību ienākumus.
Starp lielākajām ekonomikām vismazākā atšķirība ir Spānijā — tikai 13%, Francijā tā sasniedz 26%, bet Itālijā 25%.
Tabulas lejasdaļā atrodas Kipra, Somija un Zviedrija, kur ģimeņu ienākumu pieaugums ir salīdzinoši neliels. Tas gan ne vienmēr nozīmē vāju atbalstu, jo daļa palīdzības tiek sniegta citos veidos, kas šajā algu salīdzinājumā netiek tieši atspoguļoti.