Droša tikšanās ar lāci: kas jādara un kas nav?
Pēdējā laikā Latvijas mežos pieaugošais lāču skaits un ar to saistītie satraukumi cilvēkos aktualizē jautājumu par drošu uzvedību, sastopot šos lielos plēsējus. Biologs, žurnālists un raidījumu vadītājs Māris Olte TV24 raidījumā “Preses klubs” uzsvēra, ka vairumā gadījumu lācis no cilvēka baidās vairāk nekā cilvēks no lāča. Viņš norādīja, ka lāču sastopamība Latvijā ir saistīta arī ar izmaiņām mežu apsaimniekošanā – intensīvāka mežizstrāde rada jaunas teritorijas un barošanās iespējas, kurās dzīvnieki var uzturēties. Kā ziņo Latvijas Avīze, Olte aicina izvērtēt apstākļus, kādos notikuši gadījumi ar lāču sastapšanām, pieļaujot, ka dažkārt cilvēki paši pārāk pietuvojas dzīvniekam vai cenšas to novērot no tuva attāluma, tādējādi provocējot aizsardzības reakciju.
Biologs uzsver, ka lācis ir ļoti piesardzīgs dzīvnieks, kas cilvēku parasti sajūt krietni agrāk, nekā cilvēks pamana lāci. Pārsvarā lācis cenšas izvairīties no kontakta un nemanāmi pamest teritoriju. Lai mazinātu risku nejauši sastapt lāci, Olte iesaka, dodoties mežā, nerīkoties pilnīgā klusumā. Sarunas, dziedāšana vai cita trokšņošana ļauj dzīvniekiem laikus pamanīt cilvēka klātbūtni un attālināties. Tas īpaši attiecas uz vientuļiem pārgājieniem vai orientēšanās pasākumiem.
Lāču populācijas pieaugums un sabiedrības drošība
Latvijā brūno lāču populācija pēdējos gados ir pakāpeniski augusi. Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” datiem, ja 2020. gadā minimālais indivīdu skaits tika lēsts no 30 līdz 60, tad jaunākie 2025. gada dati liecina, ka to skaits pieaudzis līdz aptuveni 190 indivīdiem. Lai gan šis pieaugums ir ievērojams, salīdzinājumam kaimiņvalstī Igaunijā mīt aptuveni 1000 lāču, kas liecina par potenciālu turpmākai populācijas augšanai Latvijā. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka lāči Latvijā ir aizsargājami dzīvnieki, un patlaban nav tiesiska vai zinātniska pamata lāču medību atļaujai. Tomēr pieaugošais lāču skaits un biežākās sastapšanās ir aktualizējušas diskusijas par nepieciešamību ierobežot populāciju, lai nodrošinātu sabiedrības drošību. Daļa sabiedrības pauž bažas par iespējamiem uzbrukumiem, īpašumu bojājumiem (piemēram, bišu dravām) un aicina uz lāču medību atļaušanu. Citviet tiek aicināts saglabāt stingri aizsargājamas sugas statusu un ieviest valsts finansētas preventīvas aizsardzības programmas.
Kā rīkoties, ja tomēr sastopams lācis?
Svarīgākais, sastopoties ar lāci, ir saglabāt mieru un neizprovocēt dzīvnieku. DAP norāda, ka cilvēku rīcība bieži vien rada lielāku apdraudējumu nekā paši lāči. Tas īpaši attiecas uz situācijām, kad cilvēki dzenā lāčus ar automašīnām, skrien pakaļ, filmē vai skaļi signalizē, radot dzīvniekam stresu, kas var novest pie agresīvas reakcijas. Ja lācis tomēr ir sastapts, ieteicams tam netuvoties, neskatīties tieši acīs, jo tas var tikt uztverts kā izaicinājums, un, atkāpjoties, negriezt tam muguru, bet lēnām atkāpties atmuguriski, turot dzīvnieku redzeslokā. Ja lācis atrodas pilsētvidē, primāri ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību vai DAP, lai speciālisti varētu koordinēt situāciju un palīdzētu dzīvniekam atgriezties mežā. Dažkārt lācis pilsētā ieklejo, vienkārši šķērsojot teritoriju ceļā uz savu galamērķi.
Izprast lāču uzvedību: izvairīšanās un pieradināšanas riski
Lāči ir vientuļnieki un parasti cenšas izvairīties no kontakta ar cilvēku, ko veicina viņu labā oža un dzirde. Tomēr dzīvnieku pieradināšana pie cilvēka klātbūtnes un barības ir viens no lielākajiem riskiem. Tas bieži notiek apzināti vai neapzināti atstājot pārtikas atkritumus, nepareizi apsaimniekojot kompostētavas vai piebarojot dzīvniekus. Cilvēka izaudzēti lāči var uztvert cilvēku un viņa sētu kā barotavu, tādējādi zaudējot dabisko piesardzību un kļūstot potenciāli bīstami. Savukārt savvaļā auguši lāči parasti no cilvēka baidās. Lai gan lāča uzturs pārsvarā sastāv no augu valsts produktiem, gaļa veido nelielu daļu no tā kopējā uztura.
Lāču apsaimniekošana un nākotnes perspektīvas
Diskusijas par lāču populācijas apsaimniekošanu Latvijā turpinās. Kamēr vieni aicina ierobežot lāču skaitu, citi uzsver nepieciešamību saglabāt sugas aizsardzību un ieviest preventīvus pasākumus. DAP uzskata, ka patlaban lāču skaits Latvijā nav tik liels, lai apsvērtu medības. Tomēr ir svarīgi sabiedrībai sniegt informāciju par drošu uzvedību un prevencijas pasākumiem, lai mazinātu riskus un nodrošinātu mierīgu līdzāspastāvēšanu ar šiem aizsargātajiem dzīvniekiem. Ziņojumi par lāču klātbūtni, ko sniedz iedzīvotāji, ir nozīmīgs papildinājums zinātnieku veiktajam monitoringu, palīdzot iegūt precīzāku priekšstatu par populāciju un tās attīstību.