Lukašenko noliedz armijas sūtīšanu uz Ukrainu
Pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir paziņojis, ka negrasās sūtīt savas valsts karaspēku karot pret Ukrainu. Kā informē portāls jauns.lv, Lukašenko retoriski jautājis: “Vai mēs gribam kļūt par lielgabalgaļu?”. Viņš uzsvēris, ka Baltkrievija ir “gatava civilizētam dialogam” ar Ukrainu un ka uzvara ir iespējama tikai mierā un miermīlīgā darbā.
Iepriekšējās nostājas un skaidrojumi
Šāds paziņojums kontrastē ar iepriekš paustajiem apsvērumiem. Jau 2023. gada februārī Lukašenko norādīja, ka Baltkrievija pievienosies Krievijas uzbrukumam Ukrainai tikai tādā gadījumā, ja tai tiks uzbrukts no Ukrainas puses. Viņš skaidroja, ka ir gatavs cīnīties kopā ar Krieviju tikai vienā gadījumā: ja kāds Ukrainas karavīrs ar ieroci ieies Baltkrievijas teritorijā, lai nogalinātu Baltkrievijas iedzīvotājus. Šis nosacījums attiecās arī uz citām kaimiņvalstīm. 2022. gada februārī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pavēstīja, ka Lukašenko ir apliecinājis Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka Baltkrievijas bruņotie spēki netiks iesaistīti pret Ukrainu.
Bažas par iespējamu iesaisti un spiediens no Krievijas
Neskatoties uz Lukašenko paziņojumiem, Baltkrievijas pozīcija attiecībā uz karu Ukrainā ir bijusi pastāvīgs bažu avots. Piemēram, 2026. gada maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija mēģina iesaistīt Baltkrieviju karā, potenciāli plānojot uzbrukumus no Baltkrievijas teritorijas divos virzienos – pret Černihivu un Kijivu, vai ziemeļiem pret kādu NATO valsti. Lai gan Baltkrievijas armija ir koncentrējusi vienības pie Ukrainas robežas, militārie eksperti ir uzskatījuši, ka tiešs iebrukums ir maz ticams, tomēr novērojamas aktivitātes, kas rada bažas. Analītiķi norāda, ka Krievija palielina spiedienu uz Lukašenko, lai panāktu Minskas tiešāku iesaisti karā, pat ja tas būtu tikai plaša uzbrukuma imitācija. Tas varētu palīdzēt Krievijai izstiept Ukrainas aizsardzības spēkus.
Iekšējās sekas un sabiedrības noskaņojums
Eksperti norāda, ka Lukašenko cenšas saglabāt manevra iespējas, jo Baltkrievijas tieša iesaiste karā varētu radīt nopietnas iekšpolitiskas sekas. Baltkrievijas sabiedrībā joprojām pastāv spēcīga pretestība pret dalību karā, un atmiņas par 2020. gada protestiem nav zudušas. Pirmie kritušie Baltkrievijas karavīri varētu satricināt Lukašenko režīma stabilitāti un atdzīvināt masu protestus. Ir arī izskanējušas bažas, ka Baltkrievijas karavīri varētu tikt izmantoti kā pirmais ešelons “gaļas triecienos”, lai ātri tiktu utilizēti.
Starptautiskā reakcija un brīdinājumi
Starptautiskā sabiedrība ir uzmanīgi vērojusi Baltkrievijas rīcību. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir brīdinājis Lukašenko neiesaistīties Krievijas karā pret Ukrainu. ASV amatpersonas arī ir izteikušas bažas par iespējamu Krievijas militārā spiediena palielināšanos uz Baltijas valstīm pēc kara Ukrainā beigām. Situācija tiek pastāvīgi monitorēta, lai novērstu atkārtošanos notikumiem no 2022. gada.