Jauniestudējuma “Bohēma” aizraujošās kostīmu idejas
Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) 4. jūnijā notikusī Džakomo Pučīni operas “Bohēma” jauniestudējuma pirmizrāde ir ne tikai muzikāls un dramatisks notikums, bet arī vizuāli iespaidīga izrāde, kas aizrauj ar savām unikālajām kostīmu idejām. Kā informē portāls jauns.lv, par šo vizuālo pusi rūpējies modes dizainers Fjodors Podgornijs, kurš LNOB debitē kostīmu mākslinieka lomā. Viņa radītie tērpi, kas ietver izšuvumus cilvēka plaušu formā, mēteli ar rentgena un ultrasonogrāfijas attēliem, kā arī svārkus no izpletņu zīda, kas spēj “elpot”, piešķir jaunajam iestudējumam negaidītu dziļumu un saikni ar medicīnas pasauli, vienlaikus saglabājot operas klasisko būtību.
Podgornijs, kurš plašāk pazīstams kā modes dizaineru dueta “Fyodor Golan” dalībnieks, ar saviem darbiem iepriekš ir veidojis tērpus tādām pasaules zvaigznēm kā Madonna, Riana, Dženifera Lopesa un Ariana Grande. Viņa pieeja kostīmu dizainam operā “Bohēma” ir ne tikai estētiski baudāma, bet arī dziļi konceptuāla. Kā pats mākslinieks atklāj, viņu interesē “kustība gan laikā, gan tērpā – kā tas elpo un mainās” . Šī interese ir radījusi tērpus, kas ne vien atspoguļo 19. gadsimta bohēmas garu, bet arī ietver mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas estētiku.
Fjodora Podgornija un režisores LAURAS radošā sadarbība
Režisore LAURA, veidojot “Bohēmas” jauniestudējumu, sadarbojusies ar starptautiski atzītu radošo komandu, kurā ietilpst franču scenogrāfs, video un gaismu mākslinieks Fabjēns Ledē, kā arī Podgornijs un horeogrāfe Elza Leimane. LAURA uzsver, ka vēlas radīt “skaistuma pārsātinātību uz skatuves”, kas nevis apslāpē, bet gan izceļ dzīves vērtību un traģismu . Šī filozofija atspoguļojas gan scenogrāfijā, gan kostīmos, radot unikālu skatuves valodu. Operas “Bohēma” pirmizrāde, kas notika Rīgas Operas festivāla ietvaros, ir trešā šī gada sezona, kurā LNOB atkal skatāma šī Pučīni populārā opera, pirms tam tā tika iestudēta 2025./2026. gada sezonā un pirms tam .
Podgornija dizains bieži vien balstās uz kontrastiem un neordinārām idejām. Piemēram, viņš izmanto vestes ar klipšiem, lai radītu “žņaugšanas sajūtu”, un parašūta auduma svārkus, lai radītu “elpošanas efektu” . Šie elementi, lai arī neparasti, piešķir tērpiem papildu dimensiju un savieno tos ar operas stāsta eksistenciālajiem tematiem – jaunības maigumu, nepiepildītiem sapņiem un mīlestību. Pati opera “Bohēma” ir viens no Džakomo Pučīni visvairāk iemīļotajiem darbiem, pirmoreiz uzvesta Turīnā 1896. gadā, un kopš tā laika tā ir viena no visbiežāk iestudētajām operām pasaulē .
“Bohēma” – mūžīgā opera un tās medicīniskās metaforas
Interesanti, ka Podgornija kostīmos saskatāmas arī atsauces uz medicīnas attēliem, piemēram, cilvēka plaušām un rentgena uzņēmumiem. Šis elements nevarētu būt gluži nejaušs, ņemot vērā, ka operas galvenās varones Mimī liktenis cieši saistīts ar slimību. Arī pati modes dizaina pasaule, kurā Podgornijs joprojām ir aktīvs, bieži vien pieskaras tēmām, kas saistītas ar ķermeni un tā veselību. Viņa iepriekšējie darbi, piemēram, “Fyodor Golan” kolekcijas, ir pievērsušās tādām tēmām kā klimata krīze un iekšējās harmonijas meklējumi . Šis daudzslāņainais piegājiens ļauj opera “Bohēma” iegūt jaunas, mūsdienīgas interpretācijas.
Režisore LAURA ir uzsvērusi, ka viņas iestudējumā “Bohēma” nozīmē “dzīves svinēšanu un alkas pēc tās” . Šī ideja ir spilgti atspoguļota arī kostīmos, kas, neskatoties uz iespējamām medicīniskajām metaforām, pauž dzīvesprieku un cilvēcīgo siltumu. “Lai gan Mimī ir nabadzīga šuvēja, mēs izrādē nespēlējam nabadzību, aukstumu, bet gan cilvēciskuma un tādas vides trūkumu, kur cilvēki var būt radoši un brīvi,” skaidroja LAURA . Šis akcents uz dzīves svinēšanu, nevis tikai uz traģēdiju, padara iestudējumu par īpaši aizraujošu pieredzi skatītājiem.
Fjodora Podgornija karjera un radošais ceļš
Fjodora Podgornija ceļš modes pasaulē ir bijis iespaidīgs. Pēc modes dizaina studijām Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, viņš 2010. gadā Londonā kopā ar partneri nodibināja modes zīmolu “Fyodor Golan”, kas ātri guva starptautisku atzinību . Zīmols bija pazīstams ar savām drosmīgajām un novatoriskajām kolekcijām, kas bieži vien ietvēra politiskus un sociālus vēstījumus. 2012. gadā “Fyodor Golan” saņēma prestižo “Fashion Fringe” balvu, ko pasniedza tādi modes industrijas grandi kā Rolands Morets, Kolins Makdauels un Klaudija Šīfere .
Pēc “Fyodor Golan” darbības beigām Podgornijs pievērsies privātiem projektiem un radošiem meklējumiem, plānojot arī jauna zīmola izveidi . Viņa darbi, tostarp arī kostīmi “Bohēmai”, liecina par spēju apvienot dažādas mākslas formas un idejas. Interesanti, ka Podgornijs bērnībā zīmējis ar neona krāsas flomāsteriem, un šī krāsa joprojām ir viena no viņa mīļākajām, kas arī atspoguļojas viņa dizainā . Viņa personīgo stāstu par mākslas nozīmi dzīvē, ko stipri ietekmējis agrīns mātes zaudējums, piepildījis viņa sapni par sasniegumiem modes pasaulē .
“Bohēma” Rīgas Operas festivālā un turpmākās izrādes
Jauniestudējums “Bohēma” ir viens no centrālajiem notikumiem šīgada Rīgas Operas festivālā, kas ilgs līdz 20. jūnijam . Operas pirmizrāde 4. jūnijā izpelnījusies plašu publikas un kritiķu uzmanību. Pēc pirmizrādes, izrāde skatāma arī 5. un 17. jūnijā, bet turpmākās izrādes plānotas jau 21. un 22. oktobrī . Iestudējumā piedalās Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris, Latvijas Nacionālā baleta dejotāji un Rīgas Doma zēnu koris . Galvenās lomas atveido Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti, tostarp Inga Šļubovska-Kancēviča vai Inna Kločko Mimī lomā, un Dmitro Popovs Rūdolfa lomā .
Šis “Bohēmas” iestudējums ir LNOB sestais šīs operas iestudējums, apliecinot tās nemainīgo popularitāti un nozīmi opermūzikas pasaulē . Katrs iestudējums piedāvā jaunu skatījumu uz Pučīni mūžzaļo stāstu par jaunību, mīlestību un mākslu. Fjodora Podgornija radītie kostīmi ir nozīmīgs elements, kas piešķir šim iestudējumam mūsdienīgu un pārdomu rosinošu dimensiju, apliecinot modes un operas veiksmīgu sinerģiju.