Birokrātija un darbaspēka izmaksas – galvenie investīciju bremzētāji Baltijā
Pētījumu aģentūras “Norstat” un “Citadeles bankas” jaunākā aptauja, kurā piedalījušies vairāk nekā 1500 dažāda līmeņa uzņēmumu vadītāji Baltijas valstīs, atklāj satraucošu tendenci: galvenie šķēršļi veiksmīgām investīcijām reģionā ir smagnējā birokrātija un augstās darbaspēka izmaksas. Lai gan katra valsts saskaras ar šīm problēmām savā mērā, kopējais attēls liecina par nepieciešamību pēc steidzamiem uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.
Valstu atšķirības birokrātijas un izmaksu uztverē
Analizējot rezultātus pa valstīm, redzams, ka birokrātija un sarežģītie normatīvie akti kā galvenais investīciju šķērslis Latvijā minēti 36% aptaujāto uzņēmumu. Igaunijā šis īpatsvars ir nedaudz augstāks – 37%, savukārt Lietuvā birokrātiskās procedūras rada vislielākās bažas, uz tām norādot pat 61% uzņēmēju. Interesanti, ka Igaunijā kā galvenais uzņēmējdarbības bremzētājs izvirzās darbaspēka izmaksas, par ko sūdzas 43% uzņēmumu. Latvijā šis rādītājs ir 22%, bet Lietuvā – 53%. Šie dati skaidri parāda, ka katrai valstij ir savas specifiskās problēmas, kas nepieciešamas risināt, taču kopīgā valodu, ko runā uzņēmēji, ir par nepieciešamību uzlabot investīciju klimatu visā Baltijas reģionā.
Finansējuma pieejamība un procentu likmes – mazāk sāpīgi jautājumi
Salīdzinot ar birokrātiju un darbaspēka izmaksām, ierobežota piekļuve finansējumam un augstās kredītu procentu likmes šķiet mazāk satraucošas Baltijas uzņēmējiem. Tikai 13% Latvijas, 33% Lietuvas un 21% Igaunijas uzņēmumu vadītāju norādījuši uz finansējuma pieejamības problēmām. Savukārt procentu likmes kā būtisku investīciju ierobežojumu minējuši vien 7% Latvijas, 37% Lietuvas un 12% Igaunijas uzņēmumu. Šie skaitļi liecina, ka, lai gan finanšu videi vienmēr ir nozīme, pašreizējā situācijā uzņēmēji vairāk uztraucas par administratīviem un darbaspēka izmaksu jautājumiem. Kā norāda “Citadeles bankas” pārstāvji, tas varētu liecināt par relatīvi stabilu un uzņēmējdarbībai draudzīgu finanšu vidi, kas tomēr nespēj kompensēt citus būtiskus šķēršļus.
Noskaņojums Baltijas uzņēmumos: Lietuvā optimisms, Latvijā – piesardzība
Aptauja atklāj arī atšķirīgu uzņēmēju noskaņojumu Baltijas valstīs. Lietuva izceļas ar optimismu – 36% Lietuvas uzņēmēju prognozē ekonomikas izaugsmi, un tikai 21% paredz lejupslīdi. Igaunija demonstrē mierīgu neitralitāti, savukārt Latvijā dominē bažas un nenoteiktība. Lai gan 2025. gada nogalē prognozes par ekonomikas attīstību Latvijā ir piesardzīgas, tomēr nevar noliegt, ka uzņēmēji ir sākuši fokusēties uz attīstību. Gandrīz puse (40%) Latvijas uzņēmumu prioritāri investē digitalizācijā un tehnoloģijās, kam seko efektivitātes uzlabošana (32%) un darbinieku prasmju pilnveide (30%). Arī Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji pievērš uzmanību darbinieku kompetences celšanai un efektivitātes uzlabošanai, taču Latvijas dati liecina par lielāku piesardzību – 38% prognozē ekonomikas lejupslīdi, un tikai 13% tic izaugsmei. Piektdaļai Latvijas uzņēmēju ir grūti prognozēt nākotni, kas norāda uz augstu nenoteiktības līmeni.
Latvijas uzņēmumu investīciju prioritātes un nākotnes redzējums
Neskatoties uz kopējo piesardzību, Latvijas uzņēmēji aktīvi meklē veidus, kā attīstīties un pielāgoties mūsdienu tirgus prasībām. Digitalizācija un tehnoloģiskās inovācijas ir kļuvušas par galvenajām prioritātēm, kam seko nepieciešamība uzlabot efektivitāti un paaugstināt darbinieku kvalifikāciju. Šīs tendences atspoguļo uzņēmēju vēlmi saglabāt konkurētspēju mainīgajā ekonomikā. Lai gan mākslīgais intelekts un eksports tiek vērtēti mēreni, un ilgtspējas iniciatīvas vēl nav galvenā prioritāte, uzņēmumu fokuss uz tehnoloģijām un efektivitāti ir pozitīva zīme nākotnei. Īpaši reģionāli, Rīgas un Zemgales reģionā jūtams lielāks optimisms, salīdzinājumā ar Kurzemes un Latgales lielākajām bažām.
Baltijas valstu sadarbības potenciāls
Lai gan katra Baltijas valsts saskaras ar saviem unikālajiem izaicinājumiem, pastāv arī ievērojams sadarbības potenciāls. Latvijas un Igaunijas valdības jau ir apņēmušās ciešāk sadarboties eksporta un investīciju veicināšanā, izstrādājot kopīgu rīcības plānu 2026. gadam, kurā aicinātas iesaistīties arī Lietuva. Šāda Baltijas valstu vienotība varētu palīdzēt efektīvāk atbalstīt uzņēmējus, piesaistīt investīcijas un veidot spēcīgu reģionālo zīmolu starptautiskajā arēnā. Sadarbība birokrātijas mazināšanā un vienotas darbaspēka nākotnes vajadzību plānošana ir būtiska, lai veicinātu kopējo konkurētspēju. Šāds kopīgs solis ne tikai stiprinātu reģiona ekonomisko pozīciju, bet arī radītu drošāku un stabilāku vidi uzņēmējdarbībai.