Armēnija izvēlas savu ceļu, attālinoties no Krievijas
Neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina atklātiem brīdinājumiem par iespējamu “Ukrainas scenāriju”, Armēnija stingri paudusi savu nostāju, ka vēlas attālināties no Maskavas ietekmes zonas un stiprināt saites ar Eiropas Savienību (ES). Kā informē portāls jauns.lv, šie brīdinājumi, kas ietvēra arī prasību rīkot referendumu par dalību ES, nav guvuši panākumus Erevānas politiskajās aprindās. Lai gan Krievija izmanto dažādus spiediena mehānismus, tostarp ekonomiskos, Armēnija turpina diplomātisko kursu uz ciešāku sadarbību ar Rietumiem.
ES un Armēnija stiprina attiecības: pirmais samits un jaunas perspektīvas
Maija sākumā notikušais pirmais ES un Armēnijas samits ir dēvēts par pagrieziena punktu abu pušu attiecībās. Eiropas Savienības augstākās amatpersonas, tostarp Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, ir uzsvērušas Armēnijas nozīmīgo partnerību un gatavību padziļināt sadarbību dažādās jomās, sākot no transporta un enerģētikas līdz digitālajām tehnoloģijām. Šis samits notika laikā, kad Armēnija aktīvi meklē jaunus sabiedrotos, neapmierināta ar Krievijas atbalsta trūkumu iepriekšējā konfliktā ar Azerbaidžānu. Samita laikā tika panākta vienošanās par savienojamības partnerību, kas paredz projektus infrastruktūrā, atjaunojamo energoresursu paplašināšanā un digitālajā inovācijā, veicinot Armēniju kā reģionālu transporta mezglu.
Krievijas spiediens un Armēnijas atbilde
Krievija ir izmantojusi dažādus līdzekļus, lai mēģinātu ietekmēt Armēnijas ārpolitisko kursu. Tiek ziņots par Krievijas mēģinājumiem izdarīt spiedienu caur ekonomiskajiem ierobežojumiem, piemēram, apturot naftas un gāzes piegādes vai ierobežojot atsevišķu preču importu. Papildus tam ir novērotas arī dezinformācijas kampaņas, kuru mērķis ir mazināt sabiedrības uzticību pašreizējai valdībai un tās proeiropeiskajai politikai. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir paudis, ka Krievija piekritīs starptautiskām drošības garantijām tikai tādai Ukrainai, kas būs draudzīga Maskavai, un līdzīgs spiediens tiek izjusts arī attiecībā uz Armēniju. Neskatoties uz šo spiedienu, Armēnijas premjerministrs Nikol Pašinjans ir skaidri norādījis, ka referenduma rīkošana par dalību ES nav loģiska, kamēr nav pienācis neizbēgams lēmuma brīdis.
Parlamenta vēlēšanas un valsts nākotnes izvēle
2026. gada jūnijā notikušās parlamenta vēlēšanas Armēnijā tika uzskatītas par izšķirošām valsts ģeopolitiskās trajektorijas noteikšanā. Vēlēšanās galvenā cīņa risinājās starp premjerministra Nikola Pašinjana partiju “Pilsoniskais līgums”, kas iestājas par ciešākām saitēm ar ES, un prokrieviski noskaņotajām opozīcijas partijām. Pašinjana uzvara šajās vēlēšanās apliecina Armēnijas tautas izvēli turpināt demokrātisko reformu ceļu ar ES atbalstu un stiprināt savu neatkarību. Prezidents Edgars Rinkēvičs ir paudis Latvijas atbalstu Armēnijas vēlmei stiprināt saites ar Eiropas Savienību, apliecinot konstruktīvu dialogu starp abām valstīm.
Attiecības ar Krieviju transformācijas stadijā
Armēnijas premjerministrs Nikol Pašinjans ir raksturojis attiecības starp Armēniju un Krieviju kā “transformācijas stadijā”. Lai gan pilnīga saišu saraušana ar Krieviju nav gaidāma, ņemot vērā ekonomisko faktoru un Krievijas bruņoto spēku bāzu klātbūtni Armēnijā, ir skaidrs, ka Armēnija meklē jaunu līdzsvaru savā ārpolitikā. Šī pārmaiņu procesā Krievija cenšas saglabāt savu ietekmi Dienvidkaukāza reģionā, izmantojot gan ekonomisko, gan politisko spiedienu.