Folkloras kopa “Putni” skandināja dziesmas par Gauju, mīlestību, plostnieku un laivinieku darbu, savukārt pasākuma īpašie viesi – Kristīne Kalniņa, Marts Kristiāns Kalniņš un Edgars Kārklis – bagātināja vakara programmu ar muzikāliem priekšnesumiem.
Pasākuma noslēgumā Gaujas pludmales smiltīs notika baskāju dejas, kurām muzikālo pavadījumu nodrošināja Andris Muižnieks (akordeons), Valters Mačs (eifonijs) un Andris Ziemelis (tuba).
Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja ne vien vērot, bet arī pašiem izmēģināt UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļautās Gaujas plostnieku amata prasmes – “pinčošanu”, “kantēšanu” un “bomēšanu”. Tāpat interesenti varēja sasiet nelielus plostiņu maketus, nobaudīt īpašo plostnieku zupu un apskatīt ekspozīciju “Gaujas plostnieka stāsts”.
Ekspozīcijas idejas autors un iekārtotājs ir Māris Ansis Mitrevics, tautā saukts par “Mitro”, kurš pats vairākas vasaras pavadījis darbā uz Gaujas un savā pieredzē balstījis stāstu par plostnieku dzīvi un amatu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Siguldā atklāta jauna brīvdabas ekspozīcija plostnieka arodam:
Pasākums cildināja Gaujas plostnieku amata prasmes, kas 2018. gadā tika iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, bet 2022. gadā kopā ar citu valstu plostnieku tradīcijām kā “Koku pludināšana” tika ierakstītas UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
Gaujas plostnieku amata prasmju vēsture ir tikpat sena kā pats Gaujas ūdensceļš. Zināms, ka jau 19. gadsimtā plostu pludināšana bija nozīmīgs Vidzemes zemnieku peļņas avots pavasaros, kad plostos sasietie baļķi tika nogādāti no Gaujas augšteces līdz pat Carnikavai.
“Plostnieku nakts Siguldā” vēlreiz apliecināja, ka šīs senās amata prasmes un stāsti joprojām spēj vienot cilvēkus, radīt kopības sajūtu un uzturēt dzīvu Gaujas plostnieku kultūras mantojumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!