Kodak slavas zenītā un krīzes priekšvakarā
Uzņēmums Kodak, kas vairāk nekā 133 gadus bija fotogrāfijas sinonīms, šobrīd stāv uz finansiālā kraha sliekšņa. Savā jaunākajā finanšu pārskatā kompānija tieši norādīja uz nepietiekamiem līdzekļiem parādu saistību dzēšanai, radot “nopietnas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību”. Šis paziņojums atskanējis laikā, kad digitālās fotogrāfijas laikmetā zīmols, kas savulaik dominēja tirgū, cenšas atrast savu vietu mainīgajā tehnoloģiju ainavā.
Finansiālais stāvoklis un parādi: nopietnas problēmas
Pirmajos divos šī gada ceturkšņos Kodak ieņēmumi sasniedza 265 miljonus ASV dolāru, kas ir par 1% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā (267 miljoni ASV dolāru). Vēl satraucošāk ir tas, ka finansiālais rezultāts pasliktinājies radikāli: no 26 miljonu ASV dolāru peļņas gadu iepriekš, kompānija tagad fiksējusi 26 miljonu ASV dolāru zaudējumus. Lielākās bažas sagādā aptuveni 500 miljonu ASV dolāru parāds, kas jāapmierina līdz 2026. gada maijam. Taču jau šobrīd uzņēmumam trūkst gan nodrošināta finansējuma, gan brīvas likviditātes, lai savlaicīgi izpildītu savas saistības, ja tās kļūs par kārtējām.
Galvenais grāmatvedis un korporatīvais kontrolieris Kodak, Ričards Maikls, tieši norādījis Komisijai par vērtspapīru un biržu apriti ASV: “Kodak ir parāds, kura atmaksas termiņš iestāsies 12 mēnešu laikā, taču nav ne apstiprināta finansējuma, ne pietiekamas likviditātes, lai izpildītu saistības saskaņā ar spēkā esošajiem nosacījumiem.” Viņš piebildis, ka šie nosacījumi “nopietni apšauba uzņēmuma spēju turpināt darbību”.
Meklējot glābēju: stratēģijas un šķēršļi
Neskatoties uz krīzes situāciju, Kodak cenšas rast risinājumus. Viņi plāno līdz pat lielai daļai parāda samaksāt pirms termiņa, cita starpā pārtraucot iemaksas uzņēmuma pensiju fondā. Taču finansiālajam spiedienam pievienojas arī tirdzniecības barjeras – Donalda Trampa administrācijas noteiktās muitas likmes. Kodak brīdina, ka tās būtiski ietekmēs biznesu, jo ievērojama daļa produkcijas – kameras, filmas, drukas tintes – tiek ražotas tieši ASV. Tas nozīmē, ka tās nonāk piegādes ķēdēs, kur tarifi var palielināt izmaksas, radot papildu slogu jau tā nestabilajai situotaijai.
No zīmola ikonas līdz bankrotam un atgriešanās mēģinājumiem
Kodak dibināšanas pirmsākumi meklējami 1880. gadā, kad banku darbinieks Džordžs Īstmests no Ročesteras, Ņujorkas štatā, patentēja aparātu sauso fotoplākšņu izgatavošanai. 1892. gadā uzņēmums oficiāli tika nosaukts par Eastman Kodak Company. 1970. gados Kodak kontrolēja aptuveni 90% fotofilmu tirgus un 85% fotoaparātu pārdošanas apjomu ASV. Tomēr ar digitālo tehnoloģiju parādīšanos uzņēmums 2004. gadā pārtrauca tradicionālo filmas kameru pārdošanu vairumā valstu. 2012. gadā Kodak paziņoja par bankrotu saskaņā ar 11. nodaļu ar 6,75 miljardu ASV dolāru parādiem. Pēc bankrota izkļūstot 2013. gadā, uzņēmums koncentrējās uz komerciālo druku, iepakojumu un zīmola licencēšanu. Viņi mēģināja laist klajā viedtālruņus, pat izveidoja savu kriptovalūtu KodakCoin, un pandēmijas laikā ražoja farmācijas sastāvdaļas. Taču pēdējais virziens noslēdzās ar skandālu un izmeklēšanām, kas lika projektu apturēt.
Negaidīts modē un nepietiekams atbalsts
Negaidītus panākumus Kodak guva modes segmentā. Dienvidkorejā pašlaik darbojas vairāk nekā 120 oflaina veikalu, kuros tiek pārdota tikai ar zīmola simboliku rotāta apģērbu. Taču šis virziens nodrošina nepietiekamus ienākumus, lai noturētu uzņēmumu virs ūdens. Tā ir skumja atgādinājums par to, kā pat ikoniskākajiem zīmoliem ir jāpielāgojas un jācīnās par izdzīvošanu mainīgajā pasaulē.