Leģendārā Roberta Redforda pēdējā vēlēšanās: Klusa atvadīšanās no Holivudas spožuma
Roberts Redfords, kino leģenda, kurš mūžībā aizgāja 2025. gada 16. septembrī 89 gadu vecumā, savā pēdējā vēlēšanās paudis vēlmi pēc klusas un privātas atvadīšanās, kas pilnībā atšķiras no Holivudas krāšņuma un pompozitātes, ko viņš nekad nav īpaši baudījis. Viņa pēdējā vēlēšanās atklāj dziļi personīgu vēlmi pēc mierīgas ceremonijas, kas norisinātos viņa iemīļotajās Jūtas kalnu dabas ainavās, pilnībā distancējoties no glamūra un uzmanības, kas pavadīja viņa spožo karjeru.
Dzīve, kas veidota pēc saviem principiem
Redfords, kurš pazīstams ar lomām tādās filmās kā “Bučs Kesidijs un Sansdaida Kids”, “Spēle” un “Visi prezidenta ļaudis”, vienmēr ir paudis savu nepatiku pret Holivudas spīdumu un mākslotību. Viņa publiskais pārstāvis apstiprināja, ka Redforda pēdējā vēlēšanās bija privāta ģimenes ceremonija viņa mājās Jūtā, ko apmeklētu tikai vistuvākie ģimenes locekļi – viņa sieva Sibilla, viņa meitas Šauna un Eimija, kā arī septiņi mazbērni. Šī vēlme pilnībā atbilst viņa dzīves filozofijai, kas vienmēr bijusi vērsta uz vienkāršību, dabu un patiesām vērtībām, nevis virspusēju slavu. Viņš bieži vien izvairījās no publiskiem pasākumiem un centās dzīvot pēc iespējas diskrētāk, atrodot patvērumu Jūtas klusajos kalnos.
Sundance: Vairāk nekā tikai filmu festivāls
Redforda vēlme pēc klusas atvadīšanās nav pārsteigums, ņemot vērā viņa dziļo saikni ar dabu un vietu, ko viņš dēvēja par mājām – Sundance, Jūtā. Šis reģions nav bijis tikai viņa dzīvesvieta, bet arī iedvesmas avots un vieta, kur viņš izveidoja savu kultūras mantojumu. 1969. gadā Redfords iegādājās zemi Jūtas štatā ar vīziju saglabāt tās neskarto dabu un veicināt harmonisku mākslas, komercijas un dabas līdzāspastāvēšanu. Šī iecere aizsākās ar Sundance projekta radīšanu, kas kļuva par radošuma un inovāciju centru. Viņa dibinātais Sundance institūts un Sundance filmu festivāls ir kļuvuši par pasaules mēroga platformām neatkarīgajam kino, dodot iespēju jaunajiem talantiem. Redfords uzskatīja, ka stāsti spēj mainīt pasauli un ka daba ir ne tikai filmu fons, bet arī pašas par sevi svarīga sastāvdaļa.
Vides aizstāvības mantojums
Roberts Redfords bija ne tikai talantīgs aktieris un režisors, bet arī dedzīgs vides aizstāvis. Jau kopš 70. gadiem viņš aktīvi cīnījās par dabas saglabāšanu, bieži vien saskaroties ar kritiku un pretestību. Viņš cīnījās pret ogļu spēkstaciju celtniecību, aizstāvēja nacionālos parkus un sadarbojās ar tādām organizācijām kā Dabas aizsardzības resursu padome (NRDC). Viņa kino darbi bieži vien atspoguļoja viņa dziļo cieņu pret dabu, piemēram, filmās “Upes plūdums” un “Džeremija Džonsons”, kur dabas ainavas ieguva gandrīz vai cilvēcisku raksturu. Viņš pat nodibināja “Redford Center” ar savu dēlu Džeimsu, lai izmantotu stāstniecību kā līdzekli vides aizsardzībā.
Personīgā dzīve un vērtības
Neskatoties uz starptautisko slavu, Redfords vienmēr ir novērtējis ģimeni un privātumu. Viņa pirmā laulība ar Lolu Van Vagēnu ilga gandrīz trīsdesmit gadus, un viņiem bija četri bērni. Lai gan laulība beidzās šķiršanās, viņš vienmēr ir uzsvēris ģimenes nozīmi. Viņa otrā laulība ar mākslinieci Sibillu Šagaru, kas ilga līdz viņa nāvei, bija balstīta uz kopīgām interesēm un dziļu savstarpēju sapratni. Viņš bieži vien uzsvēra, ka tēvs un vectēvs ir viņa lielākais sasniegums, un priecājās par savu bērnu un mazbērnu dzīviem. Pat pēc lielām personīgām traģēdijām, piemēram, dēla Džeimsa nāves, Redfords spēja saglabāt klusu izturību.
Bagātība un mantojums
Roberts Redfords savas karjeras laikā uzkrājis ievērojamu īpašumu, kura vērtība tiek lēsta ap 200 miljoniem dolāru. Viņa mantojuma sadalīšana starp viņa meitām Šaunu un Eimiju, kā arī viņa atraitni Sibillu, varētu radīt sarežģītas juridiskas situācijas, īpaši saistībā ar viņa uzņēmumiem un īpašumiem Jūtā. Taču Redfords nekad nav uzskatījis naudu par galveno mērķi. Viņa bagātība ir ne tikai panākumu rezultāts, bet arī gudru investīciju, kultūras līderības un vērtību sistēmas atspoguļojums, kas vienmēr prioritizējusi dabu, mākslu un neatkarību. Liela daļa viņa īpašuma ir veltīta dabas saglabāšanai, kas atspoguļo viņa ilgtermiņa apņemšanos aizsargāt zemes.
Noslēdzošās domas
Roberta Redforda pēdējā vēlēšanās liecina par viņa vēlmi dzīvot un nomirt saviem principiem, izvairoties no Holivudas mākslotības un pievēršoties dabai un ģimenei. Viņa mantojums nav tikai kino sasniegumi, bet arī spēcīga vēstījums par vides aizsardzību, neatkarīgu mākslu un dzīvi saskaņā ar savām vērtībām. Viņa klusā atvadīšanās ir piemērots noslēgums dzīvei, kas vienmēr bijusi veltīta patiesībai un principiem.