Jaunie Trampa tarifi elektronikai: viens ievestais čips pret vienu “mājas”
Administrācija, kuru vada Donalds Tramps, rosina radikālu politikas maiņu pusvadītāju nozarē. Viņu plāni paredz, ka pusvadītāju ražotājiem būs jāpieskaņo savas iekšzemes produkcijas apjoms pie tiem ievesto mikroshēmu skaita, ko viņu partneri piegādā uz ASV. Ja šis stingrais 1:1 attiecības princips netiks ilgtermiņā ievērots, uzņēmumiem draudēs ievērojami muitas tarifi, kā ziņo The Wall Street Journal. Šis solis tiek pozicionēts kā veids, kā stimulēt vietējo ražošanu un potenciāli pārveidot globālās piegādes ķēdes. Tomēr tas rada arī nozīmīgas loģistikas un tehniskas grūtības, kas var apgrūtināt tā īstenošanu.
Princips “viens pret vienu” un tā izaicinājumi
Saskaņā ar projektu, ražotājiem būtu jāuzņemas atbildība par katru ievesto mikroshēmu, ražojot identisku eksemplāru ASV. Ja šis prasība netiks izpildīta, tiks piemēroti sodu tarifi, kas var sasniegt pat 100%. Šī pieeja ir drosmīgāka nekā vienkārša investīciju veicināšana, jo tā tieši saista atbrīvojumu no tarifiem ar konkrētiem ražošanas rādītājiem, piemēram, noteiktu vienību skaitu. Tirdzniecības ministrs Hovards Latniks ir iepazīstinājis nozares līderus ar šo priekšlikumu, uzsverot tā nozīmi nacionālajai ekonomiskajai drošībai. Tomēr WSJ norāda uz būtisku nepilnību: nav skaidrs, kā tieši valdība plāno skaitīt ievestās integrālās shēmas. Mikroshēmas būtiski atšķiras pēc sarežģītības, veiktspējas, izmaksu un vērtības. Miljons viedtālruņu procesoru, piemēram, Apple A19 vai A19 Pro, nav salīdzināms ar miljonu augstas veiktspējas mākslīgā intelekta (MI) paātrinātāju, kā, piemēram, Nvidia B300. Šī atšķirība rada nepārvaramas problēmas vienlīdzīgai skaitīšanai.
Pārejas atbalsts un nevienlīdzīgā vērtība
Uzņēmumiem, kas apņemas būvēt jaunas pusvadītāju ražotnes ASV, tiks piešķirts “kredīts” attiecībā uz paredzamo ražošanas apjomu, piemēram, miljonu mikroshēmu. Tas ļaus viņiem turpināt importēt produkciju bez tarifiem būvniecības periodā. Iespējams, tiks nodrošināts arī papildu pārejas atbalsts, lai dotu uzņēmumiem laiku savu iekšzemes ražošanas jaudu palielināšanai. Taču arī šeit saglabājas problēma: miljons mazu mikroshēmu, kas ražotas pēc vismodernākās tehnoloģijas, nav ekvivalents miljonam lielu mikroshēmu, kas izgatavotas pēc vecākas tehnoloģijas. Šī nevienlīdzība varētu radīt netaisnīgu konkurenci un sistēmas nepildīšanu.
Piegādes ķēžu sarežģītība un iespējamie ieguvēji
Tā kā Trampa administrācija plāno aplikt ar tarifiem tieši mikroshēmu ražotājus, nevis galaproduktu ražotājus, šo noteikumu ieviešana varētu būt ārkārtīgi sarežģīta. Tādi uzņēmumi kā Apple, Dell, Lenovo un Samsung ik gadu importē milzīgu daudzumu klēpjdatoru un viedtālruņu, kuros izmantoti komponenti no visas pasaules. Katras mikroshēmas izcelsmes izsekošana sarežģītās piegādes ķēdēs prasīs ievērojamu koordināciju starp oriģinālo iekārtu ražotājiem (OEM), mikroshēmu ražotājiem un ASV valdību. Turklāt tarifu aprēķināšana, ņemot vērā daudzlīmeņu starptautiskās piegādes, kļūs par nopietnu izaicinājumu noteikumu ievērošanai. Ja priekšlikums tiks pieņemts, tad ieguvēji varētu būt tie ražotāji, kas jau paplašina savas ražošanas jaudas ASV. Šeit ietilpst tādi uzņēmumi kā Intel (kuram jau ir priekšrocības ASV ražošanā), GlobalFoundries, Micron, Samsung (kas aktīvi investē mikroshēmu ražošanā ASV), Texas Instruments un TSMC. Šie uzņēmumi varētu stiprināt savu sarunu pozīciju ar klientiem, kuri tieksies pirkt mikroshēmas tieši Amerikā. Tomēr Baltā nama pārstāvji pagaidām nav apstiprinājuši šos plānus, norādot, ka mediju ziņojumi ir tikai spekulācijas, līdz tiks izdots oficiāls paziņojums.