Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja Nacionālās apvienības priekšlikumu, kas paredzēja liegt noteiktai ārzemnieku grupai nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajām personām. Priekšlikums paredzēja Imigrācijas likumu papildināt ar normu, nosakot, ka ārzemniekam, tostarp Eiropas Savienības kandidātvalsts pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam, kurš Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu, nebūtu tiesību veikt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajam.
Priekšlikuma mērķis bija ierobežot iespējas izmantot uzturēšanās regulējumu saimnieciskās darbības veikšanai, tomēr parlamenta vairākums tam nepiekrita.
Darbs pie likumprojekta Saeimā notika vairākos lasījumos. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija kopumā izskatīja vairāk nekā 170 priekšlikumu, no kuriem lielākā daļa bija redakcionāli, bet daļa tika noraidīti vai atsaukti. Par priekšlikumiem lēmumus pieņēma gan komisijā, gan galīgajā lasījumā Saeimas sēdē.
Komisijā un Saeimā netika atbalstīti vairāki priekšlikumi, tostarp rosinājums noteikt, ka ārzemniekiem ar vismaz trīs gadu uzturēšanās plānu obligāti jāapgūst agrīnās integrācijas programma. Tāpat noraidīts priekšlikums daļēji kompensēt integrācijas kursu izmaksas. Vienlaikus tika atbalstīti Iekšlietu ministrijas priekšlikumi par stingrāku kontroli pār trešo valstu pilsoņu uzturēšanos un nodarbinātību.
Jaunais regulējums paredz arī ierobežot trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu vienkāršajās profesijās un pastiprināt sankcijas par pārkāpumiem, kā arī stiprināt kontroli studiju jomā, tostarp apsverot papildu drošības mehānismus.
Būtiskākās likuma normas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī