Biedrība arī uzskata, ka Liepiņa savā pārbaudē neesot analizējusi ne Eiropas Komisijas vadlīnijas, ne Eiropas Savienības tiesu praksi.
Biedrība nepiekrīt PTAC vērtējumam, ka tā faktiski veic komercpraksi, uz kuru attiecināms patērētāju tiesību aizsardzības regulējums. Biedrības ieskatā tās darbība neesot pakalpojuma sniegšana patērētājiem, bet prasījuma tiesību iegāde uz cesijas līguma pamata, un PTAC neesot kompetents pēc būtības vērtēt OIK tiesiskuma vai prettiesiskuma jautājumus.
Biedrība klāsta, ka PTAC norāde uz Eiropas Komisijas atzinumu par OIK shēmas saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu neizslēdzot iespējamu prasījumu esamību. Biedrības ieskatā valsts atbalsta vēlāk atzīta saderība ar iekšējo tirgu nenozīmējot, ka nevar izvērtēt sekas, kas radušās laikā, kad atbalsts tika īstenots.
Jau vēstīts, ka Latvijā darbojas dažu juristu izveidotais portāls “Tiesiskums.lv”, kurā iedzīvotāji un uzņēmumi var reģistrēties OIK atgūšanai. Juristi sola, ka kolektīvās prasības apmierināšanas rezultātā viena mājsaimniecība vidēji varētu atgūt aptuveni 2000 eiro. Šāda prasība gan būs jāvērtē tiesai, kas to var arī noraidīt.
Iepriekš enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš intervijā aģentūrai LETA gan skaidroja, ka OIK bija likumīga, un biedrības “Tiesiskums” iniciatīva atprasīt OIK ir nepamatota, bet tās vienīgais mērķis ir apšaubāmā veidā nopelnīt naudu.
Ozoliņš uzsvēra, ka “tas ir absolūts izdomājums”. Viņš skaidroja, ka EK ziņojumā nav ne vārda par to, ka atbalsts bijis prettiesisks vai nelikumīgs. Minētais ziņojums bija EK atbilde uz Latvijas paziņojumu, kā tā izmanto ES atbalsta shēmu saskaņā ar direktīvām. EK ziņojumā vienīgais, kas teikts, ka būtu bijis labāk, ja Latvija būtu ātrāk informējusi par konkrēto atbalstu.