28 gadus vecais norvēģis tika notiesāts par to, ka laikā no 2024. gada marta līdz 2024. gada novembrim nodevis vēstniecības telpu plānus, vēstniecības darbinieku un viņu ģimeņu personas datus un informāciju par darbībām ASV vēstniecībā.
Apmaiņā viņš saņēmis 10 000 eiro no Krievijas izlūkdienestiem un 0,17 bitkoinus no Irānas izlūkdienestiem, trešdien norādīja tiesa.
Ceturtdien publiskotajā spriedumā Oslo tiesa uzsvēra, ka informācija bija “tāda rakstura, ka to varēja izmantot tiešām darbībām un fiziskiem uzbrukumiem attiecīgajām personām”.
“Apsūdzētais saprata, ka šīs informācijas izpaušana varētu kaitēt ASV drošības interesēm,” norādīja tiesa.
Tiesas procesa laikā apsūdzētais atzina, ka ir spiegojis, kas, pēc viņa teiktā, bija protests pret Savienoto Valstu atbalstu Izraēlas ofensīvai Gazā, taču noliedza apsūdzību spiegošanā pastiprinošos apstākļos, par ko viņš tika notiesāts.
Viņš apgalvoja, ka pārsūtītā informācija nav klasificēta.
Norvēģijā, Serbijā vai Turcijā viņš Krievijas un Irānas iestādēm nodeva vēstniecību diplomātu un darbinieku, kā arī viņu laulāto un bērnu vārdus, adreses, tālruņu numurus un automašīnu numurus.
Viņš arī nosūtīja vēstniecību plānus, drošības pasākumu plānus un Norvēģijas izlūkdienestu izmantoto pasta pakalpojumu sarakstu.
Norvēģijas izlūkdienesti regulāri norādījuši, ka Krievija, Irāna un Ķīna ir galvenās valstis, kas veic izlūkošanas operācijas Norvēģijā.