Izrādās, ka tolaik Elīna vēl nebija sasniegusi 21 gada vecumu, tāpēc, lai iekļūtu naktsklubos, viņa izmantojusi Laura māsas Rūtas apliecību: “Es atceros, ka nevarēju tikt iekšā ne klubos, ne bāros bez apliecības. Es paņēmu Rūtas apliecību un gāju klubos iekšā ar viņas apliecību.”
Lauris, gremdējoties atmiņās, atzīst: “Šīs atmiņas ir dziļi noglabātas mūsos, un tās zina tikai daži izredzētie – to dienu liecinieki.”
Dodoties braucienā ar panorāmas ratu, abi atceras Elīnas pirmo darbiņu kā dīdžejmeitenei. “Es dabūju dīdžeja gigu, un es tevi palūdzu aizvest mani uz turieni, atceries?” jautā Elīna.
Pēc brīža mulsuma Lauris ar smiekliem atminas: “Ā, pareizi! Mēs to varam stāstīt?” Elīna saka, ka nu jau var stāstīt visu, jo tas bijis sen.