NATO ģenerālsekretārs mudina Eiropu palielināt atbalstu Ukrainai caur amerikāņu ieroču iepirkumiem
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute trešdien, 15. oktobrī, Briselē aicinājis Eiropas sabiedrotos palielināt atbalstu Ukrainai, īpaši attiecībā uz amerikāņu ieroču iepirkumu. Viņš uzsvēris nepieciešamību pēc lielākas Eiropas iesaistes mehānismā, kas nodrošinātu Kijivas piekļuvi nepieciešamajam bruņojumam, īpaši tiem, kas pieejami tikai ASV ražotāju klāstā, piemēram, Patriot sistēmu reaktoriem. Šis aicinājums izskanēja NATO aizsardzības ministru sanāksmē, kurā tika apspriesti veidi, kā stiprināt atbalstu Ukrainai un novērst piegāžu trūkumu.
Jaunākie dati liecina par ievērojamu Rietumu militārās palīdzības apjoma kritumu Ukrainai jūlijā un augustā, salīdzinājumā ar gada pirmo pusgadu. Šajā kontekstā Rute uzsvēra Prioritizēto Ukrainas vajadzību saraksta (PURL) iniciatīvas nozīmi, kas Eiropas valstīm ļauj iegādāties ASV ražotus ieročus Ukrainas vajadzībām. Šī programma ir galvenais instruments, lai īstenotu Eiropas un Kanādas apņemšanos uzņemties lielāko daļu atbildības par Ukrainas drošību tās cīņā pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu.
Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšana un PURL iniciatīva
Marks Rute norādījis, ka dažas no Ukrainas kritiski svarīgajām militārajām vajadzībām, piemēram, konkrēti gaisa aizsardzības sistēmu komponenti, ir pieejami tikai ASV. Tāpēc PURL iniciatīva ir būtiska, lai nodrošinātu šo unikālo militāro atbalstu, ko apmaksā NATO sabiedrotie. Pirms sanāksmes PURL shēmai bija pievienojušās sešas valstis: Nīderlande, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Kanāda un Vācija. Taču trešdien, 15. oktobrī, pēc NATO vadības un ASV spiediena, vēl desmit Eiropas valstis pievienojās šai shēmai, apliecinot savu apņemšanos turpināt atbalstīt Ukrainu.
Pēdējie dati no Vācijas Kīles institūta liecina, ka Rietumu militārā palīdzība Ukrainai jūlijā un augustā samazinājās par 43% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu. Eiropas valstu sniegtais atbalsts šajā periodā pat kritās par 57%. PURL programma, kas tika uzsākta jūlijā, ir centienus mainīt šo tendenci, nodrošinot paredzamu dzīvības un ne-dzīvības atbalsta plūsmu Ukrainai, tostarp gaisa aizsardzības sistēmas.
Eiropas finansējums un ASV ieroču piegādes
Vācija šajā kontekstā ir apņēmusies piešķirt vairāk nekā 2 miljardus dolāru militārajai palīdzībai Ukrainai, tai skaitā 500 miljonus dolāru amerikāņu ieroču iegādei caur jauno programmu. Igaunija, Somija, Lietuva un Zviedrija arī ir paziņojušas par savu dalību šajā finansēšanas iniciatīvā. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzsvēra, ka Vācijas sniegtais atbalsts ietver gaisa aizsardzības sistēmas, Patriot raķešu reaktorus, radaru sistēmas un precīzi vadāmas artilērijas munīciju. Atsevišķi Vācija piegādās vēl divas Iris-T gaisa aizsardzības sistēmas un plecos šaujamās pretgaisa raķetes.
Interesanti, ka Francija un Itālija pauž viedokli, ka Eiropas līdzekļiem vajadzētu tikt tērētiem Eiropas aizsardzības nozares attīstībai, nevis ASV. Francija neplāno piedalīties PURL programmā, norādot uz savām budžeta problēmām un prioritāti stiprināt Eiropas pašu aizsardzības spējas. Tomēr Somija, kas nesen pievienojās PURL, uzsvēra, ka, piedaloties šajā programmā, tiek atbalstīta Ukraina ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, jo karš notiek Eiropas zemē.
Atsauces uz notikumiem un turpmākā perspektīva
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute piebilda, ka PURL programmas ietvaros veiktie ieroču iepirkumi tiek ieskaitīti NATO aizsardzības izdevumu mērķu sasniegšanā. Katrs eiro, ko dalībvalstis tērē Ukrainas palīdzībai, palīdz sasniegt alianses noteikto 3,5% aizsardzības izdevumu vadlīniju. Lai gan militārās palīdzības apjoms ir samazinājies, Eiropas sabiedrotie apņemas turpināt sniegt nozīmīgu atbalstu, lai nodrošinātu Ukrainas spēju aizstāvēties un panākt taisnīgu un ilgstošu mieru.
Šī iniciatīva ir daļa no plašākiem centieniem stiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecību un samazināt atkarību no ASV piegādēm ilgtermiņā. Gan Eiropas Savienība, gan NATO arvien vairāk uzsver nepieciešamību palielināt vietējo ražošanas jaudu, lai apmierinātu Ukrainas un pašu Eiropas valstu aizsardzības vajadzības. Šis kopīgais darbs tiek uzskatīts par būtisku, lai nodrošinātu stabilitāti un drošību Eiropā.
Vienlaikus notiek intensīvas diskusijas par turpmāko atbalstu. Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs norādījis, ka Ukrainai 2026. gadā nepieciešami 120 miljardi dolāru, lai atsistās pret Krievijas agresiju. Lai gan Ukraina pati segšot pusi no šīs summas, partneriem tiek lūgts palīdzēt segt otru pusi, un tiek ierosināts, ka efektīvākais veids būtu veltīt vismaz 0,25% no IKP militāram atbalstam.
Kopumā Marks Rutes aicinājums uz lielāku atbalstu Ukrainai caur amerikāņu ieroču iepirkumiem norāda uz sarežģīto, bet nepieciešamo sadarbības modeli, kurā Eiropa uzņemas arvien lielāku finansiālo atbildību, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru un reģionālo drošību. Šī iniciatīva ir signāls Krievijai par Rietumu vienotību un apņēmību turpināt atbalstu neatkarīgi no apstākļiem.